Viltīgais holesterīns – kā ar to cīnīties?

Anita Salnāja, klīniskā psiholoģe, veselības zinātņu maģistrs uzturzinātnē

Sirds un asinsvadu slimības šobrīd ir viens no visbiežākajiem nāves cēloņiem gan Eiropā, gan pasaulē kopumā, un dati rāda, ka saslimstība palielinās. Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir pamatā 54% nāves gadījumu. Nekad nevar būt par daudz informācijas par to, kā cilvēks pats, mainot savu dzīvesveidu, tostarp ēdienkarti, var mazināt paaugstināto holesterīna līmeni.

Kas ir holesterīns un kā tas veidojas?

Lai saprastu, kas ir holesterīns un kāpēc tā rādītāji ir tik nozīmīgi mūsu kopējam veselības stāvoklim, jāsaprot, kā tas veidojas organismā. Holesterīns ir taukviela (lipīds), neatņemama šūnu membrānas sastāvdaļa, ko galvenokārt sintezē mūsu aknas.

Holesterīnu iedala “labajā” (ABL) un “sliktajā” (ZBL) holesterīnā. Asinīs tas cirkulē lipoproteīnu sastāvā. Holesterīns ir asinīs nešķīstoša taukviela, to nepieciešams transportēt ar lipoproteīnu palīdzību. Mūsu organismā ir šādi ļoti zema, zema, vidēja un augsta blīvuma lipoproteīni, kas transportē taukus no zarnām uz pārējo organismu. Ļoti zema līmeņa lipoproteīnus sintezē aknas, un tie transportē taukus no aknām uz pārējo organismu. Tie pārveidojas vidēja blīvuma un tad zema blīvuma daļinās, kurās esošais holesterīns ir vissliktākais. Tas sāk izgulsnēties artērijās, veidojot sašaurinājumus un trombus. Augsta blīvuma lipoproteīni, kas transportē holesterīnu no visiem audiem uz aknām, spēj to transportēt arī prom no asinsvadiem. Tāpēc to dēvē par labo holesterīnu.

Holesterīns rodas mūsu pašu organismā, tā biosintēze notiek aknās un tālāk tas nonāk asinsritē, nogulsnējas tur un rada aterosklerotiskus procesus. Sākotnēji tas nerada nekādus subjektīvi traucējošus simptomus. Tāpēc holesterīns ir viltīgs, jo, lai arī nemanāms, ar laiku var izraisīt daudzas hroniskas saslimšanas un visvairāk - tieši sirds un asinsvadu slimības, kas rodas no aterosklerotiskiem procesiem asinsvados. Pastāv risks piedzīvot infarktu vai insultu, kas atstāj nopietnas sekas uz turpmākās dzīves kvalitāti. Taču visi šie faktori ir ietekmējami, ja cilvēks zina, ko darīt, un ir gatavs ieguldīt laiku un enerģiju savas veselības uzlabošanā.

Kas ir ateroskleroze?

Vienkārši runājot, tā ir holesterīna uzkrāšanās artēriju iekšējā sieniņā, ko pavada hronisks iekaisums. Gandrīz visu slimību pamatā ir iekaisums, to šobrīd apliecina jaunākie pētījumi. Iekaisums var skart jebkuru orgānu, arī asinsvadu sieniņas, kur tas sāk savu kaitīgo darbību. Ateroskleroze palielina risku saslimt ar insultu vai infarktu, taču jāsaprot, ka kopumā pastāv arī citi kardiovaskulāro saslimšanu riska faktori.

Kādi tie ir? Viens no tiem ir dislipidēmija (patoloģisks holesterīna vai tā frakciju daudzums asinīs) – paaugstināts sliktais vai ZBL holesterīns, pazemināts labais vai ABL holesterīns, augsti triglicerīdu rādītāji. Ja taukskābju un ogļhidrātu daudzums uzturā ir pārāk liels, tas tiek uzkrāts organismā triglicerīdu veidā. Nākamie riska faktori ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, palielināts svars un aptaukošanās, mazkustīgums, palielināts alkohola patēriņš un stress. Lasot šos visus, jūs varat secināt, ka visi tie ir ietekmējami, paša cilvēka spēkos ir tos mainīt.

Tikai cilvēks pats var izlemt, vai smēķēs, vai lietos alkoholu, vai nodarbosies ar fiziskām aktivitātēm, vai ēdīs pilnvērtīgi un sabalansēti, vai centīsies samazināt stresu ikdienā. Starp citu, mazkustīgums ir riska faktors, kas nosaka 10% priekšlaicīgas nāves gadījumu pasaulē. Riska faktoru novēršana ir paša rokās. Nemaināmie riska faktori ir vecums, dzimums un ģimenes anamnēze (kādas slimības ģimenē bijušas utt.).

Stress ietekmē visus bioķīmiskos procesus organismā

Ko tad darīt visa iepriekšminētā sakarā? Kā klīniskais psihologs savā praksē sastopos ar ilgstoši paaugstināta stresa gadījumiem, bet, kā jau minēju iepriekš, stresa reakcijas ietekmē daudzus bioķīmiskos procesus mūsu organismā, tostarp arī vielmaiņu un holesterīna rādītājus. Arī alkohola un smēķēšanas atkarību jautājums ir psihiskās aprūpes speciālistu redzeslokā. Vēlamajā variantā cilvēks ir jāārstē kā vienots veselums, psihi uzticot psihologam, sirdi – kardiologam utt., bet brīdināt par riskiem būtu katra speciālista pienākums. Runājot konkrēti par holesterīnu, tā skaitliskos rādītājus asinsanalīzē daļēji var ietekmēt, ēdot sabalansēti un kustoties pietiekami daudz, tādējādi sekmējot vielmaiņu. Arī vairāk šķiedrvielu ēdienkartē pozitīvi ietekmē vielmaiņas procesus. Daži vienkārši paņēmieni – papētot, kas rakstīts uz iepakojuma – piemēram, cik piesātināto (kaitīgo) taukskābju satur produkts, varam izvēlēties to pirkt vai nepirkt, apēst un palielināt “sliktā” holesterīna līmeni vai nedarīt to. Jāpiezīmē, ka zināms tauku daudzums cilvēka organismā ir nepieciešams, jo tie vajadzīgi kā enerģijas avots, taukvielās šķīstošo vitamīnu uzņemšanai un citu funkciju nodrošināšanai.

Uztura ietekme – līdz 30%

Dažādi pētījumi apliecina, ka uztura ietekme uz holesterīnu organismā ir līdz 30%. Ņemot vērā uztura būtisko ietekmi uz veselību kopumā, ir vērts iedziļināties tajā, ko ēdam. Katru dienu apēst kādu dārzeni, paskaitīt līdzi uzņemto un patērēto kaloriju daudzumu, apzināti atteikties no pāris pievienotā cukura karotītēm ikdienā… nav grūti.

Bieži vien cilvēks nemaz nelieto treknus gaļas un piena produktus, bet viņam joprojām ir paaugstināts kopējais un zema blīvuma holesterīns, iespējams, viņš ir saldummīlis, kurš ikdienā patērē pārāk daudz cukura. Gadījumos, kad holesterīna rādītāji ir augsti un kardiovaskulāro saslimšanu risks ir augsts, vēršoties pie ārsta, kurš izvērtē visus riska faktorus un kopējo veselības stāvokli, ārsts var rekomendēt statīnu terapiju vai ieteikt kādus augu valsts uztura bagātinātājus, kas satur, piemēram, sarkanā rauga rīsu monakolīnu K un darbojas kā holesterīna sintēzi samazinošs līdzeklis.

Ir jānodala, kur var ar problēmu tikt galā ar saviem spēkiem un kur nepieciešama profesionāļa palīdzība, tādēļ holesterīnu samazinošās terapijas izvēlē vienmēr būtu jākonsultējas ar ārstu. Ir vērts savu slinkumu pārvarēt un sākt iedziļināties, kāds ir mūsu dzīvesveids, ko un kāpēc lietojam ikdienas uzturā un kādas sekas tas rada pašam dārgākajam – mūsu veselībai.