Šādu atklājumu aizvadītajā nedēļā publicēja visi zviedru mediji. Tiem, kuriem spiegi nozīmē varoņus, nāksies vilties. Reālā izlūku jeb spiegu darba situācija šodien ir pavisam citāda. To pierādīja aizvadītās nedēļas tiesas procesa sākums Stokholmā, kas paredzēts spiegošanas apsūdzību izskatīšanai ar mērķi sodīt cilvēku, kurš ilgstoši nodarbojies ar spiegošanu Krievijas interesēs. Tātad ar savu dzīvi, stāvokli un mūžīgo naudas trūkumu neapmierināts zviedru inženieris, kas kalpojis Krievijai par naudu vairākus gadus pēc kārtas, tagad nonācis tiesas priekšā.

Kā šis stāsts sākās? Iedomājieties kādu vīrieti, kurš strādā Volvo Cars uzņēmumā Gēteborgā. Viņam ir kupla ģimene, daudz bērnu, daiļa sieva un liels, dārgs dzīvoklis pilsētas centrā. Pēkšņi darba devējs, krīzes mākts, atlaiž no darba 450 cilvēku, un atlaisto skaitā ir arī Aleksandrs. Viņš ilgi neticēja šim faktam, cerēja, ka viņa kompetence darba devēju interesēs, taču nekas tamlīdzīgs nenotika. Aleksandru atlaida no darba, un visi iekrājumi bija iztērēti, jo par tiem tikko nopirkta motorlaiva. Pēkšņi plāni bija uzbraukuši „uz sēkļa“. Naudas vairs nav, dzīvokli samainīt uz mazāku neizdodas, un aizdevums bankai jāatmaksā. Pēkšņi šādā brīdī nāk glābiņš. No negaidītas puses. Aleksandra sievas vecāki atsūtījuši lielu naudas summu tumšajā dzīves stundā tieši viņam. Sievasmāte un sievastēvs joprojām dzīvo bijušajā padomju republikā Kazahijā, un naudas summas it kā no viņiem Aleksandram nodod kāds Jevgeņijs Umerenko no Krievijas konsulāta Gēteborgā. Cik šī dāvana ir liela? Apmēram 1000 eiro vairākas reizes pēc kārtas. Kāpēc sievas vecāki nevarēja paši atvest šo naudu un uzdāvināt znotam? To Aleksandrs nezina.

Pirmā tikšanās ar Jevgeņiju datējama ar 2017. gadu, kad zvanījusi kāda sieviete no Krievijas konsulāta un sliktā angļu valodā lūgusi Aleksandru ierasties pārstāvniecībā. Sākumā viņš juties „aizdomīgi“, taču vēlāk saņēmis no šīs sievietes instrukcijas, kur un kā jāsatiek persona, kas nodos sievas vecāku dāvināto naudu. Šī “persona“ bija krievu diplomāts Jevgeņijs Umerenko, un tikšanās notika divas nedēļas vēlāk. Tajā pašā Gēteborgā, uz Lielā teātra kāpnēm. Pirmajā aploksnē bija 10 500 Zviedrijas kronu, un pēc tam dāvinātājs uzaicināja Aleksandru uz restorānu pusdienot.