Vai DNS uztura tests pateiks, kāda tievēšanas metode ir piemērota man?

Pirms aptuveni desmit gadiem parādījās vairāk informācijas par gēnu ietekmi uz to, kāds uzturs katram cilvēkam ir piemērots. Visi cilvēki nav vienādi, un ir pierādīts, ka visiem neder vieni un tie paši veselīga dzīvesveida padomi. Šie pierādījumi attiecas arī uz ieteikumiem par sabalansētu uzturu. Turklāt informācijas par veselīgu uzturu ir ļoti daudz, un nereti cilvēki ir apmulsuši, kuru padomu uzklausīt, kuru – laist gar ausīm.

Lielākā daļa cilvēku, kas izlemj veikt uztura DNS testu, vēlas samazināt svaru. Daļa no viņiem ir izmēģinājuši teju visu un sapratuši – īstermiņā rezultāts ir, bet ilgtermiņā – nekā.

Vēl daļai ir pastiprināta interese par to, kāds uzturs individuāli ir piemērots, lai noturētu optimālu svaru, justos labi, neslimotu.

Ko rāda DNS testa rezultāti

Uztura testi ir dažādi. Tā dēvētie ģenētiskie jeb DNS testi, kad tiek noteikti gēni, kas iesaistīti vielmaiņas procesos, rada skaidrību, kāds cilvēkam individuāli ir sabalansēts uzturs: cik daudz procentuāli ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku viņam jāuzņem. Tad pēc uztura dienasgrāmatas izpētīšanas kopā ar speciālistu var izrēķināt, kas jāmaina ēdienkartē. Piemēram, ja kādam ogļhidrāti sabalansētā uzturā ir 55%, tad citam to daudzums jāsamazina līdz 40 vai 45%.

Vēl uztura testa rezultāti parāda, cik daudz un kādas fiziskās aktivitātes katram vēlamas. Jā, arī to nosaka gēni. Visi zina vispārīgās rekomendācijas – fiziskās aktivitātes aerobajā slodzē veikt vismaz 150 minūtes nedēļā. Savukārt tests var parādīt, ka fiziskajām aktivitātēm ir jābūt katru dienu.

Ja interesē tikai svara kontrole, veicot uztura DNS testu, tajā tiek noteikti tikai tie gēni, kuru ietekmi uz organismu var koriģēt, mainot dzīvesveidu. Tātad, zinot, kāds uztura un fizisko aktivitāšu režīms ir vēlams, var attālināt gēnu ietekmi gan uz liekā svarā veidošanos, gan arī ietekmēt noslieci uz dažu slimību sākšanos.

Protams, neviens, kam nav specifisku zināšanu, uztura DNS testa rezultātus pats interpretēt nevar. Speciālistam jāskatās, kā kombinējas dažādi gēni, kas nosaka vielmaiņas procesus. Ļoti reti gadās, ka cilvēkam ir tikai viens “sliktais gēns”, kura ietekmei jāpievērš uzmanība. Reizēm gēnu kombinācijas ir tādas, kas parāda, ka korekcijas uzturā neko daudz nemainīs, bet, lai saglabātu normālu svaru, fizisko aktivitāšu daudzumam ir jābūt ļoti lielam.

Ko individualizētie uztura testi neparāda

Veicot DNS testu, rezultāts nebūs gatava ēdienkarte vai fizisko aktivitāšu plāns. Proti, tests nepasaka priekšā, kuri produkti katram būtu vai nebūtu jāēd, kādu fizisko aktivitāšu veidu jāizvēlas. Tests parada, kādi principi jāievēro ēdienkartes veidošanā un dzīvesveida izvēlē. Var teikt, ka DNS uztura tests ir kā ceļvedis, kurš parāda, kādai jābūt ēdienkartei, lai labi justos saskaņā ar savu gēnu “diktātu”. Ja cilvēks nav motivēts mainīt savus ieradumus, tikai testa veikšana cilvēka dzīvē neizmainīs neko.

Var būt, ka pēc uztura testa veikšanas cilvēkam tiek rekomendēta tieši Vidusjūras diēta. Tad, visticamāk, atklāti divi gēni, kas norāda uz noslieci, ka var izmainīties holesterīna frakcijas, piemēram: augsta blīvuma jeb “labais holesterīns” samazināties vai zema blīvuma jeb “sliktais” holesterīns paaugstināties. Šiem cilvēkiem ieteicams “labos taukus” uzņemt ar zivīm, kas ir Omega 3 taukskābju avots, un dažādām eļļām, uzsvaru liekot uz Omega 9 taukskābēm tajās. Tāpat šiem cilvēkiem ieteicams samazināt ogļhidrātu daudzumu un palielināt dārzeņu daudzumu diētā. Šādi uztura ieteikumi saskan ar Vidusjūras diētas pamatprincipiem.

Vēl svarīgi, ka uztura DNS tests parāda, kuri no “labajiem taukiem” cilvēkam vajadzīgi. Ja tests parāda, ka cilvēkam vairāk jāuzņem Omega 9 taukskābes, tad jāmeklē, kuros no produktiem tās ir: olīveļļā, rapšu eļļā, avokado eļļā, riekstos, sēklās. Bet DNS testa rezultātos tas konkrēti nebūs rakstīts, šos produktus iesaka uztura speciālists, izanalizējot testa rezultātus.

Ir specifisks DNS tests, kas var būt iekļauts vai tiek pievienots uztura testam, lai noteiktu, vai cilvēkam konkrētā gēnā ir mutācija, kas nosaka piena cukura jeb laktozes nepanesību, kura ļoti daudziem rada diskomforta sajūtu. Ja šī gēna mutācija tiek atrasta, uztura rekomendācijās būs ieteikums izvēlēties produktus bez laktozes, vai arī – mazināt laktozes daudzumu uzturā. To izvērtē individuāli.

Turklāt, ja kādam būtu īpaša vēlme noteikt, kurus konkrēti produktus vajadzētu ēst, tas ne ar viena testa palīdzību nebūtu paveicams. Pārtikas produktu klāsts ir liels un tie arvien tiek radīti jauni.

Solis pretim savai veselībai

Individualizētie DNS uztura testi nav pretrunā veselīga uztura principiem. Gluži otrādi, dažiem cilvēkiem testa rezultāti ir pierādījums, ka, nesamazinot uzņemto ogļhidrātu daudzumu, kas parasti nozīmē, ka cilvēks ikdienā ēd saldumus un dzer augļu sulas, uzturs veicina ne tikai liekā svara veidošanos, bet arī cukura diabēta rašanos. Ir pierādīts, ka konkrēts gēns šos riskus pastiprina. Tāpat šis gēns nosaka, ka liekais svars var izveidoties ļoti strauji, straujāk nekā citiem, kuri ēd līdzīgi. To labi varēja novērot mājsēdes laikā, kad daudzi atmeta veselīga uztura ieteikumus. Dažiem pusgada laikā nāca klāt pat pieci, seši kilogrami.

Pierādītā gēnu ietekme

Lai arī gēni un to ietekme tiek plaši pētīta, uztura jomā ir vēl daudz darāmā. Ir gēni, par kuru ietekmi uz vielmaiņas procesiem pētījumi ir veikti ilgstoši, pierādījumu ir daudz un to ticamība ir ļoti augsta. Savukārt daudzu gēnu ietekme, kuru DNS testos jau var noteikt, ir tikai izpētes stadijā.