Arodbiedrība sarunās ar Veselības ministriju pamaina streika prasība (1)

LVSADA piektdien iesniedza VM uzaicinājumu likumā noteiktajā kārtībā izlīgšanas komisijā sākt sarunas par kolektīva interešu strīda prasību izpildi, jo arodbiedrība likumā paredzētajā termiņā neesot saņēmusi no ministrijas piekrišanu izpildīt prasības. Organizācija prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, 2022., 2023. un 2024.gadā katru gadu par 5%. Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024.gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi - par 10%.

Pēc Kera paustā, pirmdienas diskusijās arodbiedrība, "izrādot labas gribas žestu", piekāpās savās prasībās un neuzstāja uz to, ka darba samaksa būtu jāpalielina trīs gadus, bet gan tikai vienu. Vienlaikus arodbiedrības pozīcija palikusi nemainīga jautājumā par pieauguma procentuālo apmēru.

VM pārstāvji diskusijās esot pieminējuši jauno mediķu atalgojuma modeli, taču arodbiedrība par to pagaidām nevēloties diskutēt, pēc Kera vārdiem, tā vietā aicinot "runāt par reālo dzīvi un reālo situāciju" jeb 10% darba samaksas pieauguma nodrošināšanu mediķiem un 5% pieaugumu atbalsta personālam.

Vaicāts vērtēt, vai diskusijas varētu noslēgties ar nākamo tikšanos, Keris sacīja, ka "visādi var būt, turklāt, no vienas puses, būtu jārēķinās, ka arī budžeta projekts virzās uz priekšu - garām pauzēm laika nav". Tāpēc arodbiedrība vēlējusies rīkot nākamo tikšanos ātrāk nekā ministrijas piedāvātajā laikā - pēc mēneša.

VM pārstāvji diskusijā vēlējušies precizēt, kā tieši interpretējama LVSADA prasība par atalgojuma celšanu atbalsta personālam. Papildu skaidrība esot lūgta, jo atbalsta personāls, kas nav ārstniecības personas, iekļauj plašu loku veselības aprūpē strādājošo, tostarp, piemēram, grāmatvežus un informācijas tehnoloģiju speciālistus. Līdz ar to izskanējis jautājums par to, vai arodbiedrība būtu mierā, ja darba devējs lemtu par piešķirtajiem līdzekļiem celt atalgojumus konkrēti ar medicīnas aprūpi nesaistītam personālam, piemēram, grāmatvežiem.

Pēc Kera paustā, LVSADA uz šo atbildējusi piekrītoši, norādot, ka darba devējam ir iespēja šādi lemt. "LVSADA respektē, ka darba devējam ir iespēja pašam izvēlēties, taču darba devējam ir vajadzīgi līdzekļi no Nacionālā veselības dienesta. Ja tas netiek ielikts līgumā, darba devējam ir jāņem šie līdzekļi no citiem avotiem," stāstīja arodbiedrības vadītājs, piebilstot, ka VM pārstāvji esot norādījuši, ka "nav nodarbojušies ar tādām lietām".

VM aģentūrai LETA pagaidām nav sniegusi savu skatījumu par sarunu rezultātu.

Kā ziņots, VM, atbildot uz LVSADA iesniegtajām streika prasībām, iepriekš norādīja, ka tā ir atvērta dialogam un ka jaunā mediķu atalgojuma modeļa, kas ir viens no domstarpību cēloņiem, saturs un virzība būs atkarīga no nozarei papildus piešķirtajiem līdzekļiem.

VM atbildes vēstulē skaidro, ka jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa turpmākā virzība un iespējamais saturs ir tiešā veidā atkarīgs no papildus piešķirtā finansējuma veselības aprūpes nozarē nodarbinātajiem turpmākajiem gadiem.

Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība, izrietot no organizāciju paustā aģentūrai LETA, nesliecās atbalstīt LVSADA potenciālo streiku.