Nauda runā ⟩ Situācija uz Baltkrievijas robežas: karā jādomā plašāk nekā vien par tankiem un karavīriem (3)

Situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas

Latvijā ar vīzām cilvēki var ieceļot – tām var būt dažādi mērķi, piemēram, darbam, studijām, ģimenes apvienošanai un citiem. Ja runā par nelikumīgu robežas šķērsošanu no Baltkrievijas – šāda migrācija ir aizliegta.

“Vienīgais iemesls, kāpēc persona var nonākt Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", ir humāni apsvērumi – ja ir smaga slimība, kuras dēļ cilvēks varētu nomirt pie robežas,” norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Valdības rīkojums norāda, ka robežsardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jāsargā robeža un jānovērš nelikumīga tās šķērsošana. Līdz ar to ir nepieciešams personas atgriezt Baltkrievijā.

“Mēs robežu kontrolējam, pateicoties labai sadarbībai starp Valsts robežsardzi, bruņotajiem spēkiem, policiju. Pēc būtības nodrošinām, ka cilvēki nenonāk tālāk valstī un Eiropas Savienībā, izņemot iepriekš minētos humānos apsvērumus,“ saka Golubeva.

Viņa bilst, ka gadījumā, ja arī kādam nelegālajam migrantam izdotos nokļūt tālāk valstī, robežsargiem ir mandāts pašvaldībās, kas robežojas ar Baltkrieviju, atgriezt migrantus atpakaļ Baltkrievijā. Tādēļ ir izsludināta ārkārtējā situācija un šajās teritorijās netiek pieņemti pieprasījumi pēc patvēruma.

Pasaules kartē raugoties, Eiropā ir ļoti droša un pārtikuša dzīve. Tāpēc skaidrs, ka cilvēki vēlas doties uz šejieni. Skaidrs, ka migranti būs gan no Āfrikas, gan no Āzijas. Tie dodas ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ziemeļameriku un Austrāliju.

“To, cik daudz migrantu būs Latvijā, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Runājot par Baltkrieviju, tā ir Baltkrievijas īstenota speciāla operācija. Tas ir atkarīgs gan no mums pašiem, kā varam nosargāt savu robežas, gan no tā, ko darīs mūsu kaimiņvalstis,” saka Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Māris Andžāns.

Nevaram izslēgt, ka attiecību saasinājuma gadījumā varam sagaidīt migrantu plūsmas arī no Krievijas puses. Skaitļi nav lieli, bet tā ir laba mācību stunda.

“Skaitļi ne tuvu nav tādi, ar kādiem saskārās Ungārija un citas valstis, kad bija liels migrācijas vilnis. Varam priecāties, ka mums nav robeža ne ar Afganistānu, ne Irānu, ne Sīriju, tāpēc atkarīgs, ko darīs kaimiņvalstis,” norāda Andžāns.

Cilvēkiem ir pagrūti saprast, kā mēs šodien izmantojam vārdu karš. Tās nav tanku spēles vai kas līdzīgs Vjetnamai vai Otrajam pasaules karam.

“Karš sevī iekļauj daudz vairāk instrumentu. Patiesībā karš šobrīd iekļauj daudz vairāk instrumentu. Modernā karadarbība tiek īstenota ne tikai ar militāriem, bet citiem instrumentiem. Kara galvenais mērķis ir radīt politisku nestabilitāti.

To var izdarīt dažādiem veidiem – var izmantot viltus ziņas, propagandu, īstenot kiberuzbrukumus, un var arī saasināt situāciju pie robežas.

Šis gadījums ir daļa no kādas operācijas, lai destabilizētu Baltijas valstis un to pozīciju par protestiem Baltkrievijā,” norāda Nacionālās aizsardzības akadēmijas direktors Jānis Bērziņš.

Uztraukums un bailes netālu no robežas

Pirmkārt, nemieru draudi būs tad, ja migrantu plūsma pastiprināsies. Šobrīd situācija ir kontrolēta, un tagad briesmas Latvijas iedzīvotājiem nav.

“Šie nav kara, tie ir ekonomiskie bēgļi. Viņi bija spējīgi apmaksāt biļetes un citas lietas, lai varētu nonākt pie mūsu robežām. Nevar teikt, ka ir lielas briesmas, bet jāpatur prātā, ka septembrī sāksies Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad”. Šogad šo mācību scenārijs būs “Krāsainā revolūcija Baltkrievijā”, un tad varētu būt situācija, kad migranti tiek izmantoti situācijas saasināšanai. Bet tā ir teorētiska iespēja,” saka Bērziņš.

Eksperts norāda, ka ekonomisko migrantu vidū ar laiku varētu izplatīties ziņas, kas nonāks arī līdz dzirdīgām ausīm Irākā un citur, ka “caur Baltkrieviju nav iespējams tikt Eiropā”.

“Līdz ar to šie cilvēki diez vai nākotnē riskēs doties caur Baltkrieviju, drīzāk tiks meklētas citas iespējas, kā nokļūt Eiropā,” prognozē Bērziņš.

Robežsardze ļoti aktīvi sadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem. Vietējie iedzīvotāji labprāt sadarbojas ar robežsargiem.

“Vietējie iedzīvotāji pierobežā apzinās, ka tās ir mūsu sabiedrības kopīgās intereses. Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka cilvēki nāk pa mežu mūsu valsts teritorijā,” uzsver Golubeva.

Migrācija un cilvēktiesības

Iespējas ir dažādas, un repatriācijas reisi notiek. Vācija un citas valstis sūta migrantus atpakaļ uz izcelsmes valstīm, ja personām nav pamata uzturēties valstī. Juristi atrod dažādas normas šajos jautājumos. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa aicina Latviju apgādāt šos cilvēkus ar visu nepieciešamāko, bet tas neuzliek par pienākumu migrantus ielaist savā teritorijā.

“Reputācijas riski, protams, ir. Bet Latvija nav pirmā. Lietuva, Polija, tāpat arī Ungārija rīkojas līdzīgi. Arī Grieķija asā veidā atgrūž migrantus. Nevajadzētu pārvērtēt reputācijas riskus. Nav 2015.-16. gads, arī Eiropa ir pārvērtējusi šo situāciju. Pašreizējā ir ļoti netipiska, kad kāda valsts ar autobusiem atved migrantus un aicina viņus šķērsot robežu,” saka Andžāns.

Andžāns norāda, ka Latvijai nevajag uzņemties par visu atbildību un vainu, un tā nav Latvijas vaina, ka cilvēki, kas grib šķērsot mūsu robežu, neizskatās pēc kara bēgļiem.

“Šo cilvēku mērķis ir labāka dzīve, un Latvija noteikti nav viņu galamērķis,” sacīja Andžāns.

Latvijā pirms ārkārtējās situācijas nokļuvušās personas ir pieteikušas patvērumu un tiek izvērtētas individuāli. Eiropas Cilvēktiesību tiesa pagaidu noregulējumā ir paudusi, ka mums ir jāpiegādā šiem cilvēkiem ūdens, ēdiens, silts apģērbs, taču tas nav mūsu pienākums – uzņemt viņus savā teritorijā.

“Infrastruktūra ļauj no Latvijas puses piegādāt migrantiem Baltkrievijas teritorijā visu nepieciešamāko. Jau pašlaik robežsardze ar NVO to dara,” saka Golubeva.

No aizsardzības viedokļa skatoties, robeža ir daļa no valsts vai kopienas, piemēram, Eiropas Savienības robeža.

“Latvijas robeža ir gan ES, gan NATO ārējā robeža. Pierobežā dzīvojošajiem ir tiesības uz drošību. Ļoti žēl, ka šie cilvēki no Irākas un citām valstīm tiek izmantoti. Viņi grib labāku dzīvi, viņi grib dzīvot Eiropā. Žēl, ka Baltkrievija izmanto šos cilvēkus, lai destabilizētu Eiropas Savienības robežas,” pauž Bērziņš.

Migrācijas krīze un politika

Nepārprotami tas ir hibrīdkara gadījums, par to šaubu nav. Jautājums ir, ko Baltkrievija cenšas panākt, mūs destabilizējot?

“Ir jāņem vērā, ka karā arvien vairāk tiek izmantoti nemilitārie instrumenti. Karā ir jādomā plašāk nekā par tankiem un karavīriem. Politiskā destabilizācija, komunikācija – kamēr būs nestabilitāte Baltkrievijā, jārēķinās, ka kaut kas vēl turpināsies.

Tāpēc ir svarīgi, lai būtu laba sadarbība starp Robežsardzi, Valsts policiju un NBS, lai garantētu cilvēku drošību gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā,” saka Bērziņš.

Loģiski, ka Latvija viena nevar cīnīties par to, kas notiek Baltkrievijā. Esam aizmirsuši par “Ryanair” lidmašīnu, par to, ka Baltkrievijā tiek sisti protestētāji.

“Uzmanība tiek vērsta un Latvija var saņemt palīdzību no Eiropas Savienības robežapsardzības aģentūras Frontex. Iespējas ir, un Latvijai tuvākais sabiedrotais ir Eiropas Savienība. NATO mazākā mērā, bet par ANO aizmirstam. Arī Baltkrievija ir viena no 193 ANO dalībvalstīm un nereti cilvēktiesību orgānos tiek ievēlēti pārstāvji no tādām valstīm, kur nav cilvēktiesību. Arī Drošības padome, kurā ir Otrā pasaules kara uzvarētājas. Krievija sēž šajā padomē ar veto tiesībām. Nevar iedomāties, ka Drošības padome varētu pieņemt kādu Krievijai neērtu lēmumu,” skaidro Andžāns.

Ilgtermiņā Eiropa nobriedīs līdz jaunam regulējumam migrācijā. Negatīvas notikumu attīstības gadījumā arī NATO iesaistīsies. Pagaidām ar drošības aspektu paši tiekam galā.

“Eiropai ir jānonāk pie tāda migrācijas un patvēruma regulējuma, kas atbilst visu dalībvalstu redzējumam un interesēm. Līdz šim ir bijis, ka dienvidu valstīm bija savs redzējums, bet Baltijas valstīm un Polijai – cits redzējums. Tomēr tagad mums vajag ir jāatrod kopsaucējs, lai migrācija nekļūtu par drošības risku visai Eiropai,” skaidro Golubeva.

Protams, ir ļoti žēl to cilvēku, kas nonākuši autoritāra režīma rokās, lai īstenotu Latvijas un Eiropas destabilizāciju, taču mums ir jāspēj pašiem sevi aizstāvēt.

Mācības no migrācijas krīzes

Latvijai jāstiprina iekšlietu sistēma, lai varētu dzīvot droši un saticīgi. No šīs krīzes var secināt, ka arvien ir sarežģīti atrast risinājumus agrāk pieļautām kļūdām.

“Tas nenozīmē virzīties uz priekšu, neraugoties uz agrākām kļūdām. Hibrīdapdraudējuma daļa ir arī dezinformācija – pret to cīnāmies visi kopā, sadarbojoties ar Aizsardzības un Ārlietu ministriju, – tas ir izaicinājums mums visiem kopā,” uzsver Golubeva.

Vislielākā mācība, kas tiek īstenota, – hibrīdkonfliktu gadījumā visas drošības iestādes sadarbojas. Mēs redzam, ka robežsardze, NBS un citas iestādes sadarbojas.

“Latvijā pēdējos gados attīstās ekonomika, bet, protams, Latvijai vēl ir vieta izaugsmei, lai tas savā ziņā mazinātu iekšējos apdraudējumus,” norāda Bērziņš.

Tas, ka migranti var ierasties Eiropā no Austrumiem, ir laba mācība Eiropai.

“2014.-15. gadā, kad sākās karš Ukrainā, tajā bija liela iekšējā migrācija. Nevaram izslēgt iespējamību, ka tad, ja situācija pasliktinās, līdzīgi var notikt arī Baltkrievijā. Jādomā par robežas stiprināšanu,” norāda Andžāns.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem