JKP skeptiska, vai esošajos apstākļos sākt Saeimas ēkas pārbūvi (2)

Deputāts norādīja, ka JKP Saeimas frakcija neatbalsta priekšlikumu patlaban ieguldīt lielus naudas līdzekļus Saeimas nama pārbūvē. Tā vietā, JKP ieskatā, būtu nepieciešams runāt par ēkas nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārziņā, tādējādi sākot formālu procesu, lai nākotnē varētu runāt par būvniecības darbiem objektā.

"Ņemot vērā, ka Saeimas nams ir sliktā stāvoklī, jājautā, kā tas nokļuva tik sliktā stāvoklī, kā viss tika nolaists līdz kliņķim?" neapmierinātību pauda Feldmans, piebilstot, ka vēl pirms pandēmijas sākuma tika runās par nepieciešamību remontēt vairākas Saeimas telpas.

Viņaprāt, brīdis, kad Saeima nestrādāja ilgu laiku klātienē, nav pareizākais laiks piešķirt tik daudz naudas šādam projektam, un to labāk būtu lemt nākamajam Saeima sasaukumam, kad nams būs nodots VNĪ.

"Ceram atsākt darbu klātienē, un gads līdz Saeimas vēlēšanām pilnīgi mierīgi būtu pavadāms esošajās telpās, jo to stāvokli ir atbilstošs. Pēc tam deputātiem būs jāstrādā kādā citā ēkā, būs jākonstatē, kurā ēkā varēs nodrošināt atbilstošas telpas, un tas prasīs ilgu laiku. Tagad valsts pārvalde un valsts kopumā saskaras ar citām lietām, kuras ir jārisina," izteicās Feldmans.

JKP skatījumā, neskaidra ir situācija par projekta izmaksām un to, vai tās ietekmējis gan būvniecības kartelis, gan arī vispārējā situācija būvniecības nozarē. Feldmans pauda bažas, ka pārlieku liels uzsvars uz būvniecību Covid-19 krīzes laikā liek tai pārkarst. "Visā pasaulē vērojams būvmateriālu cenu pieaugums, tāpēc jāvērtē, vai tagad ir pareizākais laiks parakstīties uz šādiem lieliem būvdarbiem," sacīja deputāts.

Tur ir konstatēts avārijas stāvoklis 1/5 daļas ēkas. Bet tas nav 34M€. Ir jāremontē, protams, bet šī tāme ir fantasmagorija. Uzzinu to no Letas. Par algām- ja ārstiem netika laicīgi iedots solītais, tikai loģiski, ka deputāti atsakās no +101€ mēnesī. Tā arī balsoju.

— Artuss Kaimins (@artuss) August 30, 2021

Kā ziņots, Saeimas Prezidijs iepriekš nolēma veikt Saeimas nama kompleksu pārbūvi, restaurāciju un aprīkošanu, tāpēc valdībai jālemj par šī īpašuma nodošanu Finanšu ministrijas (FM) valdījumā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) personā. VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija šā gada augustā nolēma konceptuāli atbalstīt Saeimas nama pārņemšanu.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka 2022.gadā plānots izstrādāt būvdarbu tehnisko projektu un veikt pirms projekta izpēti, savukārt būvdarbus Saeimas namā iecerēts sākt 2023.gadā. Plānots, ka VNĪ nodrošinās Saeimas nama pārbūves un restaurācijas darbu pabeigšanu līdz 2027.gada 31.decembrim.

Saeimas nama pārbūves un restaurācijas darbiem FM budžetā līdz 2027.gadam plānots paredzēt 34 083 692, eiro ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. No minētās summas šogad plānots izmantot 88 471 eiro, 2022.gadā - 1 102 411 eiro, 2023.gadā - 7 257 981 eiro, 2024.gadā - 4 849 008 eiro, 2025.gadā - 6 458 050 eiro, 2026.gadā - 7 994 492 eiro, bet 2027.gadā - 6 333 279 eiro.

Atbilstoši indikatīvajai tāmei, no kopējās summas 29,54 miljonus eiro plānots novirzīt būvniecības darbiem, būvprojekta izstrādei - 1,58 miljonus eiro, administratīvajām izmaksām - 1,06 miljonus eiro, būvuzraudzībai - 793 155 eiro, būvniecības autoruzraudzībai - 396 638 eiro, citām ar būvniecību saistītām izmaksām - 363 000 eiro, būvprojekta ekspertīzei - 211 508 eiro, bet pirms projekta izpētei - 132 253 eiro.

FM piebilda, ka kopējās izmaksās ir iekļauti izdevumi, lai Saeimas nama ēku varētu nodot ekspluatācijā, bet šajās izmaksās nav iekļauti izdevumi par kustamo mantu un iekārtām, kā arī parlamenta darba pārcelšanas izmaksas uz pagaidu telpām. Pagaidām gan nav zināms, uz kurām telpām varētu pārcelt parlamenta darbu Saeimas ēkas būvdarbu laikā.

Saeimas nams ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas tika uzbūvēts Vidzemes bruņniecībai 1863.-1867.gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta. Ēka tikusi vairākkārt pārbūvēta.