Skudra: Jaunievēlētais Igaunijas prezidents būtiskas pārmaiņas attiecībās ar Latviju nenesīs

Politologs sacīja, ka, spriežot pēc jaunievēlētā prezidenta dzīves gājuma, Kariss ir stingri izteikta politisko spēku kompromisa figūra. Nākamais prezidents solījies būt politiski neitrāls, tāpēc, visticamāk, nekādas nozīmīgas iniciatīvas no viņa nav gaidāmas un svarīgu rosinājumu virzība paliks Igaunijas valdības un to veidoto partiju ziņā, pauda politologs.

Skudra atzīmēja, ka Karisa ievēlēšana otrajā balsojumā acīmredzot liecina, ka valdību veidojošās partijas, lai saņemtu atbalstu tagad jau jaunievēlētajam prezidentam, bija spiestas iet uz kādu vienošanos ar opozīciju. Viņš uzsvēra, ka negribētu to saukt par politisko tirgu, bet turpmākajā Igaunijas valdības darbā varētu tikt atbalstīta kāda opozīcijai izdevīga jautājuma virzība.

Skudra norādīja, ka, atšķirībā no Baltijas valstu labajām savstarpējām attiecībām, Igaunijai ir sliktas attiecības ar Krieviju, ko iezīmē arī tas, ka pašreizējai Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai neizdevās noslēgt robežlīgumu ar Krieviju. Viņas nevirzīšana uz otro termiņu prezidenta amatā gan ar to nav saistīta, bet tam ir iekšpolitiski iemesli, norādīja eksperts.

Kā ziņots, Igaunijas parlaments otrdien ievēlējis par nākamo valsts prezidentu Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu, kuram 11.oktobrī būs jānomaina šai amatā pašreizējā prezidente Kaljulaida.

63 gadus vecais Kariss absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, pēc specialitātes ir biologs. No 2003. līdz 2007.gadam bijis Dabaszinātņu universitātes rektors, no 2007. līdz 2012.gadam - Tartu Universitātes rektors, no 2013. līdz 2018.gadam - Igaunijas valsts kontrolieris, bet kopš 2018.gada ir Igaunijas Nacionālā muzeja direktors.

Par savām galvenajām prioritātēm ievēlēšanas gadījumā viņš nosaucis izglītību, zinātni un inovācijas.