/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/09/02/14042039t1hcb61.jpg)
NASA gāzu gigantos ir iesūtījusi jau trīs kosmosa kuģus. Divi no tiem, “Galileo” un “Cassini”, Jupitera un Saturna atmosfērā sadega. Tomēr kosmosa kuģim “Galileo” līdzi bija pasažieris – zonde, kas bija īpaši radīta gāzu giganta atmosfēras videi.
Vai kosmosa kuģis varētu izlidot cauri tādam gāzu gigantam kā Jupiters? (13)
Kontaktu ar “Galileo” NASA pazaudēja, kad kosmosa kuģis Jupitera atmosfērā atradās aptuveni stundu un bija tajā ielidojis jau 153 kilometrus dziļi. Zinātniekiem nav īsti skaidrs, cik tālu kuģim izdevās nonākt, pirms tas augstā spiediena un temperatūras dēļ gāja bojā. Tomēr, ņemot vērā, ka šai planētai nav cietas virsmas, rodas jautājums: vai zonde varētu izlidot tai cauri?
Zinātnieki saka, ka nē, nevarētu gan. Problēma ir tāda, ka, cenšoties izlidot cauri gāzu gigantam, zonde saskaras ar neiedomājami augstu spiedienu, temperatūru un blīvumu, kas nemitīgi pieaug. Planētas centra tuvumā vide ir pārvērtusies par šķidru metālu un ir līdzīga videi uz Saules, rakstīts zinātnes vietnē “Live Science”.
/nginx/o/2021/09/02/14042040t1h4151.jpg)
Lai saprastu, kāds spiediens valda Jupitera centrā, iedomājieties Marianas dziļvagu – dziļāko vietu okeānā. 11 kilometru dziļumā spiediens tur ir nedaudz lielāks par 1000 bāriem jeb 703 kilogramiem uz katru kvadrātmetru. Jūras virsmas līmenī tu piedzīvo aptuveni 1 bāru spiediena. Savukārt Jupitera centra tuvumā spiediens jāmēra megabāros jeb miljonos bāru. Temperatūra tur savukārt sasniedz desmitiem tūkstošu Celsija grādu.
Tādā vidē jebkurš kosmosa kuģis vienkārši izkustu, sadalītos līdz pat atomiem.
/nginx/o/2021/09/02/14042041t1h4f70.jpg)
Lūk, ko piedzīvotu zonde šāda ceļojuma laikā
Vispirms zondei būtu jābūt šaujamieroča lodes formā, lai uzlabotu tās aerodinamiku un ļautu lidot pēc iespējas ātrāk. Sākumā zonde sastaptos ar necaurredzamiem amonjaka mākoņiem, kā arī, iespējams, zilām debesīm. Pēc izlidošanas cauri šiem sarkanīgi brūnajiem mākoņiem zonde atrastos 80 kilometru dziļi, kur saskartos ar augošām gubu mākoņu grēdām, kuras, visticamāk, izraibinātu zibens šautras.
7000 līdz 14000 kilometru dziļumā zonde sastaptos ar tik karstu atmosfēru, ka tā no šī karstuma mirdzētu. Tajā vietā temperatūra jau būtu sasniegusi desmitiem tūkstošus grādu, bet spiediens būtu mērāms megabāros. Šajā brīdī kosmosa kuģis sāktu sadalīties atomos.
:format(webp)/nginx/o/2020/09/18/13352936t1h520f.jpg)
Šajā joprojām noslēpumainajā Jupitera iekšienes reģionā ūdeņradis un hēlijs iegūst šķidru agregātstāvokli. 2011. gadā palaistā zonde “Juno” palīdzēja noskaidrot, ka Jupiteram nav cieta kodola, bet gan šķidrs, no dažādiem materiāliem, piemēram, slāpekļa, oglekļa un pat dzelzs, veidojies kodols.
Tātad zonde pavisam noteikti sadalītos atomos. Tomēr šie atomi tālāk gan nesadalītos, tāpēc šī zonde savā ziņā mūžīgi būtu daļa no gāzu giganta.