/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
/nginx/o/2019/02/27/11827758t1hfba3.jpg)
Sākot no šīs nedēļas, valsts drošības fokuss pievērsts divām militārajām mācībām - Latvijas "Namejs 2021" un Krievijas "Zapad 2021". Kas ir šo militāro manevru mērķis un ko tie liecina par Latvijas un visas Austrumeiropas aktuālākajiem drošības apdraudējumiem?
Šajā rudenī Latviju skars divas liela mēroga militāras mācības – “Namejs 2021” un “Zapad 2021”. Pirmās norisināsies no 30. augusta līdz 3. oktobrim, bet otrās – no 10. septembra līdz 16. septembrim. Tiek ziņots, ka mācībās “Namejs 2021” piedalīsies 9990 karavīru. 9375 dalībnieki būs no Latvijas, bet 615 būs sabiedroto karavīri no Polijas, Igaunijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Lietuvas. Savukārt Austrumu kaimiņu pusē oficiāli mācībās piedalīsies 13 000 karavīru, bet vairāki mediji ziņo, ka to skaits varētu sasniegt pat 200 000. Šeit gan jāatceras, ka, pat ja mācībās tiks mobilizēts tik liels karavīru daudzums, lielākā daļa no tiem arī varētu savas bāzes nepamest. Proti – nepieciešamie militārie manevri tiks veikti štāba sienu ielokā.
Gan “Namejs 2021”, gan “Zapad 2021” notiek zīmīgā brīdī – laikā, kad Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir atvēris vārtus migrantu plūsmām uz Baltijas un Polijas teritorijām. Lai gan šo mācību sasaisti ar migrācijas notikumiem pārspīlēt nevajadzētu, zināmu Lukašenko īstenotā hibrīdkara turpinājumu varētu saskatīt arī šeit. Galu galā – militāro mācību mērķis arī ir demonstrēt valsts rīcībā esošo spēku un censties iebiedēt pretiniekus.
Vai mācības tomēr var būt arī aizsegs provokatīvām aktivitātēm? Ko saka eksperti?