Polija un Baltijas valstis pauž bažas par incidentiem uz ES robežas ar Baltkrieviju

Nelegālās imigrācijas krīze uz ES ārējām robežām Latvijā, Lietuvā un Polijā norisinās laikā, kad Baltkrievijā notiek Krievijas vadītās militārās mācības "Zapad 2021", radot papildu drošības riskus.

Ministri pauda bažas, ka Baltkrievijas režīma īstenotās neparedzamās aktivitātes un caurspīdīguma trūkums krīzes sakarā var novest pie nevēlamas situācijas eskalācijas, provokācijām, kā arī incidentiem pie ES robežām ar Baltkrieviju.

Baltijas valstis un Polija pauž nelokāmu atbalstu savstarpējiem centieniem atrisināt migrantu krīzi un turpina cieši sadarboties, meklējot veidus, kā stiprināt savu robežu drošību. Šī sadarbība izpaužas, apmainoties ar informāciju, kā arī savstarpēji sniedzot nepieciešamo palīdzību, kas apliecina sabiedroto valstu solidaritāti.

Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija atzīst ES un NATO sniegto atbalstu to centieniem, kas veikti kā pamatota reakcija uz notiekošo hibrīdo operāciju, ko veic Baltkrievijas režīms.

Aizsardzības ministri vienojās, ka notikumi uz Baltkrievijas robežas tikai stiprina jau tā ciešo sadarbību starp četrām valstīm.

Turklāt Baltijas valstis un Polija ir cieši sadarbojušās ar citiem sabiedrotajiem un, ja situācija pasliktinātos, saglabā iespēju vajadzības gadījumā vērsties pie pārējiem ES un NATO sabiedrotajiem.

Vaicāts, vai Aizsardzības ministrijas rīcībā ir kāda analīze par iespējamiem incidentiem uz valsts austrumu robežas "Zapad" laikā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) aģentūrai LETA teica, ka Latvija nevar simtprocentīgi zināt visus Krievijas un Baltkrievijas plānus, taču ir jābūt gataviem visādiem negaidītiem notikumiem.

"Ja viņi redzēs, ka mēs esam gatavi, tad viņi arī uzmanīsies. Patlaban ir skaidrs, ka tā būs paaugstinātas intensitātes situācija tuvāko nedēļu laikā," uzsvēra ministrs.

Pabriks arī norādīja, ka Latvijai ir svarīgi sakārtot robežas ar Baltkrieviju infrastruktūru, jo modernu ekipējumu "nevar izvietot uz priedēm", un viņš pauda cerību, ka finansiālu atbalstu šajā jomā sniegs ES.

"Latvijai ir ES ārējā robeža, un, ja ES ir nopietna institūcija, tad es neredzu iemeslu, kāpēc ES nevar dot atbalstu robežas infrastruktūras izveidei, īpaši situācijā, kad mums ir hibrīduzbrukums," uzsvēra ministrs.

Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paplašināt kopš 12.jūlija sniegto atbalstu Valsts robežsardzei, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas nostiprināšanas pasākumus un atturētu nelegālo imigrāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.

Nacionālie bruņotie spēki pie valsts austrumu robežas ir izvērsuši papildus novērošanas sistēmas, nodrošinājuši bezpilota lidaparātus, norīkojuši papildus personālu, kā arī rīko regulāras militārās mācības.

Ņemot vērā militāro mācību "Zapad 2021" norisi, no 15.augusta pie Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežām norisinās kopīgas Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes vada lieluma vienību mācības, lai pastiprinātu savu klātbūtni pierobežā.

Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšana Valsts robežsardzei notiek saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. pantu un citos ārējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Robežsargi trešdien novērsuši 18 cilvēku mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu.

Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 827 cilvēki.

Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto cilvēku nav.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

1.septembrī novērsts 39 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot Latvijas - Baltkrievijas robežu. 30.augustā novērsts 21 cilvēka mēģinājums, 29.augustā septiņu personu mēģinājums, bet vēl dienu iepriekš robežas nelikumīga šķērsošana liegta 35 cilvēkiem.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.