Stipras galvassāpes un migrēna biežāk skar sievietes

31% aptaujāto iedzīvotāju ir norādījuši, ka ar spēcīgām galvassāpēm saskaras pāris reizes gadā, bet 16% — retāk. Savukārt 19% aptaujāto nekad nav saskārušies ar spēcīgām galvassāpēm, secināts datos*, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Analizējot aptaujas datus pēc dzimuma un vecuma, redzams, ka biežāk ar spēcīgām galvassāpēm saskaras sievietes un gados jaunākie respondenti. Tā, piemēram, atbildes, ka ar stiprām galvassāpēm saskaras pāris reizes mēnesī vai biežāk, snieguši 26% aptaujāto vīriešu un 39% sieviešu.

Ar stiprām galvassāpēm pāris reizes mēnesī vai biežāk saskaras 49% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 30% – vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 40% respondentu vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 35% vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 29% respondentu vecuma grupā 55-63 gadi un 22% vecuma grupā 64-75 gadi.

Apmēram ⅔ respondentu (68%) spēcīgu galvassāpju gadījumā lieto pretsāpju medikamentus. 40% respondentu dodas gulēt, bet 29% — iet pastaigāties svaigā gaisā. Citi atbilžu varianti ir minēti ievērojami retāk. Respondenti, kuri biežāk saskaras ar spēcīgām galvassāpēm, biežāk lieto pretsāpju medikamentus.

Migrēnas – trešdaļai iedzīvotāju

Tāpat monitoringa dati atklāj, ka lielākajai daļai respondentu (59%) pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijusi migrēna. Tā ir bijusi aptuveni ⅓ respondentu (reizi nedēļā vai biežāk – 2%, pāris reizes mēnesī – 7%, reizi ceturksnī – 6%, reizi pusgadā – 5%, reizi gadā – 4%, retāk – 7%). Pēdējo 12 mēnešu laikā migrēna biežāk ir bijusi sievietēm (37% aptaujāto) nekā vīriešiem (27% aptaujāto) un gados jaunākiem respondentiem, kā arī tiem, kuriem biežāk ir spēcīgas galvassāpes.

"Veselības centra 4" neiroloģe dr. Ruta Plotniece skaidro – migrēna ir multietioloģiska saslimšana, kurai raksturīga gan nervu sistēmas, gan endokrīnās, gan asinsvadu sistēmas iesaiste. Precīzas atbildes uz jautājumu, kas ir migrēnas cēlonis, nav. Liela loma ir ģenētikai (tomēr dažādās paaudzēs pārmantotība ir mainīga), kā arī pacientu izmainītai smadzeņu elektriskajai aktivitātei, dažādu neirotransmiteru, hormonu mijiedarbībai.

Sāpju refleksa attīstībā piedalās arī trijzaru nervs un pakauša nervs, kā arī galvas smadzeņu garoza un dažādi sāpju pārvades ķīmiskie savienojumi. Pilnībā migrēnas cēloņi vēl nav noskaidroti, taču migrēnu provocējošie faktori var būt: pārpūle, spilgti gaismas, skaņas kairinātāji, spēcīgas emocijas, menstruālais cikls (estrogēni), produkti, kas satur tanīnus un glutamātus. Svarīgs ir arī adekvāts dienas režīms, pietiekama sportiska aktivitāte.

Biežāk migrēna skar sievietes, taču tā raksturīga arī vīriešiem un bērniem. Migrēnas pacienti bieži ir emocionālāki, jutīgāki pret dažādiem kairinātājiem, un to var novērot arī elektroencefalogrammā.

Migrēnas fāzes

Kopumā migrēnai raksturīgas četras fāzes, kuras gan var nepiedzīvot visi migrēnas pacienti, stāsta Veselības centra 4 speciāliste. Priekšvēstnešu fāzē, kas var ilgt 1-2 diennaktis pirms sāpju fāzes, pacienti bieži sajūt nogurumu, trauksmainību, velkošu sajūtu spranda apvidū, garastāvokļa svārstības (bieži šie ir arī PMS simptomi hormonālas migrēnas gadījumā). Pēc tam var sekot auras fāze, kas parasti ilgst dažas minūtes līdz vienai stundai. Tā bieži izpaužas ar redzes traucējumiem – miglošanos, mirgošanu acu priekšā, dažkārt redzes lauka zudumu, var būt arī tirpšanas, runas traucējumi, veģetatīvi simptomi (bieži – bērniem). Tad seko sāpju fāze, kas var ilgt pat vairākas dienas, bet biežāk ilgst 4-72 stundas. Un, visbeidzot – atlieku parādības pēc migrēnas, kas var ilgt vēl vairākas stundas un parasti raksturojas ar nogurumu un miegainību. Ārste vērš uzmanību, ka migrēna ar auru patiesībā ir retāk sastopama par migrēnu bez auras.

Migrēnai raksturīgās pazīmes ir iepriekš aprakstītās fāzes, nepatika pret gaismu un trokšņiem lēkmes laikā, bieži pacienti atzīmē, ka slikti panes alkoholu, īpaši sarkanvīnu, kā arī dzimtā ir raksturīgas migrēnas. Bez tam lēkmes ir salīdzinoši stipras vai ļoti stipras – to laikā pacientiem ir grūti veikt gan fiziskas, gan garīgas aktivitātes. Pacienti bieži sūdzas, ka sāpes rada pat niecīgas galvas kustības. Tomēr, neskatoties uz it kā skaidriem kritērijiem, gadās, ka migrēnas lēkmi ir grūti atšķirt no cita rakstura galvassāpēm. Turklāt dažādas galvassāpju formas vienam cilvēkam var kombinēties, kā arī migrēna var kļūt par hronisku, var pievienoties medikamentu atkarīgās galvassāpes, saspringuma tipa, cervikogēnas (galvassāpes, kuru rašanos ietekmē izmaiņas mugurkaula kakla daļā ar blakus esošo nervu saknīšu un muskuļu - saišu aparāta iesaisti) un citas galvassāpes. Jāuzmanās, ja galvassāpes ir mainījušas raksturu, tad ar steigu jāmeklē neirologs un jāveic izmeklējumi.

Migrēnai var būt būtiska ietekme uz pacienta ikdienu. Aptaujas dati liecina – lai arī aptuveni ⅔ jeb 68% no tiem respondentiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar migrēnu, tās dēļ nav nācies kavēt darbu, tomēr 12% respondentu ir kavējuši darbu migrēnas dēļ (vismaz reizi nedēļā – 1%, vismaz reizi mēnesī – 1%, vismaz reizi pusgadā – 3%, retāk – 7%).

Diagnosticēšana un ārstēšana

Migrēna ir klīniska diagnoze. Izmeklējumus veic, lai izslēgtu citas galvassāpju formas, ja ir nepieciešams, stāsta neiroloģe R. Plotniece. To, kādus izmeklējumus veikt un vai vajag, izvērtē ārsts, apskatot pacientu. Migrēnu ārstē atkarībā no lēkmju smaguma un biežuma. Ja lēkmes ir reti un ne pārāk smagas, iesaka parastos pretsāpju līdzekļus, kas aptiekā nopērkami bez receptes. Savukārt smagāku lēkmju gadījumā iesaka triptānus, ko izraksta ārsts. Ja lēkmes ir ļoti smagas vai kļūst biežākas, ieteicams griezties pie neirologa un apsvērt profilaktisku ārstēšanu.

Ārste iesaka laicīgi vērsties pie speciālista, jo bieži vien pacientiem šī slimība kļūst hroniska, tai pievienojas medikamentu izraisītas galvassāpes, un šajos gadījumos ārstēšana kļūst sarežģītāka.

*BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2021. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.