1946. gada 25. jūlijā ASV veica pirmo zemūdens kodolizmēģinājumu. Tā saucamais Beikera tests tika realizēts Klusajā okeānā, Bikini atolā, kļūstot par piekto no vairāk nekā 2000 līdz šim veiktajiem kodolsprādzieniem.

Sprādziena gaitā zem ūdens izveidojās milzīga uguns bumba, kas strauji izpletās, pārvēršoties par karstas gāzes burbuli. Rezultātā izveidojās virsskaņas triecienvilnis, kas izplešoties sadragāja tuvumā esošo kuģu korpusu. Gāzes burbulis ietriecās arī okeāna dibenā 55 metru dziļumā, radot 9 metrus dziļu un 610 metrus platu krāteri. Virs ūdens virsmas savukārt izveidojās kodolsprādzieniem raksturīgā sēne jeb kupols.

Triecienvilnis virs ūdens bija drīzāk vizuāli dramatisks nekā iznīcinošs. Zema spiediena rezultātā uz īsu brīdi izveidojās migla, kas pārvērtās mākonī. Pēc īsa brīža tas pazuda un iestājās relatīvs miers.

Gada laikā pēc abiem izmēģinājumiem uz Bikini atolu tika nosūtīta zinātnieku un tehniķu grupa, lai pētītu, kāda bija sprādzienu ietekme uz vidi. Viņi secināja, ka radiācija ir nokļuvusi barības ķēdē. Planktons fotogrāfijās spīdēja, tāpat kā zivju iekšas, kas ar planktonu barojās. Pētnieki arī minēja, ka tikai ilgtermiņa pētījumi parādīs, vai Bikini atols kādreiz atgūs savu ekoloģisko balansu.

Pusgadsimtu vēlāk, 1997. gadā, eksperti ziņoja, ka Bikini atols joprojām nav apdzīvojams.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X