/nginx/o/2021/09/04/14047848t1h66e2.jpg)
Ja senāk cilvēki naudu nebaltām dienām glabāja zeķē, tad tagad savus ietaupījumus noliek bankas kontā. Arī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4.studija" skatītājs Juris glabāja kontā pieklājīgu naudas summu "katram gadījumam" un dzīvoja mierīgu sirdi. Bankas karte kontam piesaistīta nebija.
Juris savus uzkrājumus turēja vienā no bankas "Citadele" kontiem. Laiku pa laikam banka atsūtījusi uz e–pasta adresi reklāmas, kuras – kā jau lielākā daļa no mums – Juris lasīja visai pavirši vai nelasīja nemaz.
Līdz pavisam nesen pēc ilgāka pārtraukuma vīrietis iegājis savā "Citadeles" internetbankā un pamanījis, ka kopš pagājušā gada novembra no konta tiek noskaitīti septiņi eiro mēnesī.
Sarakstē ar banku Jurim paskaidrots, ka šī summa tiek noņemta no viņa konta par neaktīva konta apkalpošanu. Savukārt Juris uzskata, ka, pirms sākt novilkt palielo summu, banka varēja ar viņu vismaz sazināties ar e-pasta vai īsziņas palīdzību.
"Tas man šķiet muļķīgi. Ko nozīmē neaktīvs konts? Bankai tas tak, man liekas, izdevīgi, ka cilvēks neņem ārā naudu," pauda Juris. Vīrietis slēdza kontu, izņēma naudu, bet uzskata, ka banka viņam ir parādā 70 eiro.
Bankā "Citadele" skaidroja, ka klientam internetbankā 2019. gada martā ir paziņots par cenrāža maiņu un neskaidrību gadījumā viņš aicināts sazināties.
Ziņojumu Juris ir izlasījis, bet jautājumi nesekojuši. Par neaktīvu bankā "Citadele" tiek atzīts konts, ja nekādas darbības tajā netiek veiktas 12 mēnešus.
"Mēs tajā momentā būtu viņam piedāvājuši pieslēgt karti un izmēģināt mūsu pakalpojumus," norādīja bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.
Mūrnieks uzsvēra, ka "Citadeles" mērķis ir strādāt ar aktīviem klientiem, un tas esot vienīgais veids, kā piedāvāt modernus un izdevīgus pakalpojumus.
Juris ar pretenzijām pret banku var vērsties Finanšu nozares asociācijas ombudā. Tomēr, uzzinot situāciju, asociācijā atzina, ka, visticamāk, Jurim labvēlīgs rezultāts nav gaidāms.
Finanšu nozares asociācijas padomniece Lauma Letiņa norādīja, ka banku komisijas maksas cenrāži ir klientam pieejami. Brīdī, kad klients izvēlas saņemt konkrētas bankas pakalpojumu, viņš var ar tiem iepazīties.
"Ikdienas bankas izdevumu segšana saistīta gan ar depozīta nodrošinājumu un ar visu pārējo.
Liekas – ja nauda nekustas, tad jau izdevumu nav, bet pašas naudas glabāšana arī rada izdevumus bankas ikdienas darbībās. Tas nav tā, ka glabāšana pati par sevi nekādus izdevumus nerada. Līdzīgi kā tad, ja mēs vēlamies kaut kur glabāt kādu mantu, tas vien, ka manta tur uzglabājas, nenozīmē, ka viņa nerada izdevumus attiecībā uz glabāšanu," skaidroja Letiņa.
"Līdzīgi kā mums ir telefonā internets, bet, ja mēs viņu nelietojam, tā infrastruktūra pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina. Bankai ir tieši tāpat. Bankai ir infrastruktūra, kas ir jāuztur. Jāuztur gan zināšanas, gan kompetences, gan atbilstība pret regulatora prasībām," piebilda Mūrnieks.
Katrai no bankām – atkarībā no tās darbības politikas, dažādiem pakalpojumiem ir dažādas cenas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) skaidroja, ka pienākuši tādi laiki, kad ikvienas bankas klientam katram pašam regulāri ir jāveic sava finanšu grāmatvedība.
FKTK vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brikše uzsvēra, ka svarīgi saprast savam mērķim atbilstošu pakalpojuma sniedzēju.
"Šādu uzkrājumu var veidot, un tam ir atsevišķs pakalpojums, ko bankas piedāvā, un var izvēlēties to, kas der vislabāk, un nebaidīties tādā situācijā lūgt bankas konsultanta palīdzību," teica Brikše.
Neko nedrīkst atstāt pašplūsmā, un katrai informācijai no bankas jāvelta uzmanība, pretējā gadījumā agri vai vēlu neizbēgami radīsies nepatīkami pārsteigumi.