1962. gada 9. jūlijā ASV veica kodolizmēģinājumu “Starfish Prime”, kura mērķis bija pārbaudīt kodolieroču ietekmi uz vidi lielā augstumā. Sprādziens norisinājās 400 kilometru virs Džonstona atola Klusajā okeānā un bija 1,45 megatonnas spēcīgs – aptuveni 100 reižu spēcīgāks par  Hirosimai uzmesto 13 kilotonnu atombumbu.

Izmēģinājums parādīja sprādziena radītā elektromagnētiskā pulsa postošo spēku. No izmēģinājuma vietas 1300 kilometru tālumā esošajā Havaju salā Oahu no ierindas tika izsisti vairāki elektroniskie instrumenti. Bojājumi, kādus šis sprādziens izdarīja civilajām un militārajām elektroniskajām sistēmām, lika pētniekiem secināt: ja šis kodolizmēģinājums tiktu veikts Nevadas tuksnesī, sekas būtu tik graujošas, ka paliktu ne vien cilvēku atmiņā, bet tiktu pat aprakstītas vēstures grāmatās.

Radiācija, kas veidojās no sprādziena, radīja arī mākslīgu radiācijas jostu, kas kopā ar elektromagnētisko pulsu sabojāja vai iznīcināja trešdaļu satelītu, kas tajā laikā atradās Zemes zemajā orbītā.

Kāpēc vispār kaut ko tādu vajadzēja darīt? Doma bija tāda: “Ja mēs to neizdarīsim, krievi izdarīs.” Zinātnes vēsturnieks Džeimss Flemings uzskata, ka ASV militāristiem bija teorija, ka Van Allena jostas varētu izmantot kā ieročus.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X