Konflikts starp bagātākajiem cilvēkiem pasaulē jeb kā miljardieri nespēj sadalīt kosmosu (6)

Jauna cīņa

Kad Džefs Bezoss iesniedza varasiestādēm protestu par ASV valdības noslēgto miljardu dolāru līgumu ar Īlonu Masku, faktiski sākās jauna cīņa par kosmosu. Pēc “Amazon” domām, “SpaceX” un Maska plāni attiecībā uz “Starlink” tīklu pārkāpj noteikumus, pēc kuriem izplatījumā tiek nogādāti mākslīgie pavadoņi.

“Amazon” meitas kompānija “Kuiper Systems”, kas neietilpst “Blue Origin” sastāvā, ir galvenais “Starlink” konkurents satelītinterneta ieviešanā. Pēc Maska vārdiem, “Starlink” internets tiek testēts ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā un vēl deviņās citās valstīs. Augustā Masks sacīja, ka “Starlink” ir nozīmīgas priekšrocības attiecībā pret “Amazon”, jo Maska uzņēmumam ir izdevies uzstādīt vairāk nekā 100 000 klientu termināļus, kas ļauj izmantot līdz 50 megabitiem sekundē ātru internetu.

Tikām Bezosa “Kuiper Systems” pagājušajā gadā saņēma zaļo gaismu no Federālās sakaru komisijas par satelītu kompleksa izveidi zemajā Zemes orbītā. “Kuiper Systems” uzsver, ka kompānija spēj “nodrošināt stabilu un pieejamu internetu vietās visā pasaulē, kur ir problēmas ar sakaru pārklājumu”. “Amazon” plāno investēt “Kuiper” vairāk nekā 10 miljardus dolāru.

Tiesa gan, Masks vēlas nostiprināt savas pozīcijas satelītinterneta jomā, un tādēļ “SpaceX” ir parakstījusi dažāda veida līgumus par bezvadu interneta nodrošināšanu visā pasaulē. Tādējādi, saskaņā ar ASV valdības noslēgtajiem līgumiem, izplatījumā tiks nogādāti vairāk nekā 30 000 jaunu satelītu. Tas tiks darīts ar jaunā kuģa “Starship” palīdzību, kas ir ideāli piemērots atkārtotai izmantošanai un labi piemērots lielu kravu pārvadāšanai. Ja kuģis vēl nebūs gatavs, tad “SpaceX” izmantos mazākus, bet jau pārbaudītus kosmosa kuģus “Falcon 9”, kas jau paspējuši paveikt vairāk nekā 100 misijas.

“Amazon” ar šādu scenāriju nav apmierināti. Kalifornijas konsultāciju kompānijas “TMF Associates” prezidents Tims Farars norāda, ka “Amazon” ir pamatoti iemesli paust neapmierinātību.

“"SpaceX" ir piedāvājusi divus variantus, no kuriem likusi izvēlēties valdības pārstāvjiem. Ņemot vērā, ka “Amazon” arī izstrādā līdzīgu sistēmu, “SpaceX” noteikti ietekmēs “Amazon” rīcību šajā jautājumā”.

Vēstulē Federālajai komisijai “Amazon” raksta: “Jaunā “SpaceX” pieeja, kas sevī ietver divus savstarpēji izslēdzošus variantus, ir pretrunā dažādiem noteikumiem, kā arī komisijas politikai. Turklāt arī dažādu parametru jomā, kā augstums, satelītu leņķis un daudzums “SpaceX” pārkāpj jebkādas robežas.”

27. augustā Masks pauda neapmierinātību par “Amazon” pretenzijām, paziņojot, ka “Bezoss, izrādās, atkāpās no kompānijas vadītāja amata, lai caurām dienām rakstītu sūdzības un apsūdzības pret “SpaceX”.” Pagaidām gan nav nekādu mājienu par apsūdzībām – vienpusējā “Kuiper Systems” vēstule Federālajai sakaru komisijai ir tikai sūdzība.

“Amazon” nav vienīgā kompānija, kas ir neapmierināta par “SpaceX” plāniem vienpusēji izveidot “Starlink” sistēmu. Jūlijā izdevums “Spacenews” ziņoja, ka Federālā apelācijas tiesa ir liegusi satelītu operatoram “Viasat” traucēt “SpaceX” palielināt klātbūtni izplatījumā.

Maska un Bezosa konflikts par lidojumiem kosmosā

Konfliktam starp Bezosu un Masku ir dziļāka vēsture. Tas aizsākās tādēļ, ka “SpaceX” parakstīja 2,89 miljardu dolāru līgumu ar NASA, kas paredz “SpaceX” izbūvēt moduli astronautu izsēdināšanai uz Mēness programmā “Artemīda”.

Sākotnēji NASA solīja noslēgt vairākus līgumus, taču vēlāk mainīja savu nostāju un apstiprināja, ka programmā “Artemīda” piedalīsies tikai “SpaceX”. Bezoss un “Blue Origin” apstrīdēja lēmumu, paziņojot, ka NASA nav objektīvi izvērtējusi visus piedāvājumus. Tomēr ASV valdība neizskatīja Bezosa argumentus, sakot, ka “NASA vērtējuma kritēriji ir bijuši objektīvi, tāpēc aģentūrai bija tiesības noslēgt tikai vienu līgumu”.

Augustā “Blue Origin” iesniedza prasību pret ASV valdību un paziņoja, ka ““Blue Origin” tic, ka notiekošais kosmosa apguves jomā ir problemātisks jautājums un šīm nepilnībām ir jābūt labotām, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, kā arī lai ļautu Amerikai droši atgriezties uz Mēness”.