Eiropas lielākās bankas ik gadu "nodokļu paradīzēs" uzglabā vismaz €20 miljardus

Tiek norādīts, ka bankas daļu peļņas novirzījušas uz ofšoriem, jo vēlējušās saņemt īpaši zemas nodokļu likmes daļai savas peļņas jeb vidēji 14% no peļņas apjoma. Līdzekļus uz “nodokļu paradīzēm” pārskaitījušas tādas bankas kā “Barclays”, HSBC un “NatWest” (bijusī “Royal Bank of Scotland”).

Bankas HSBC pārstāvis uzsvēra, ka banka “neizmanto nodokļu apiešanas stratēģijas, tostarp tās, kas paredz mākslīgi novirzīt peļņu uz valstīm ar zemām nodokļu likmēm”.

Tomēr šādi banku apgalvojumi daudzu ekspertu vidū liekas apšaubāmi, un arvien skaļāk izskan viedoklis, ka Eiropas vadošajām ekonomikām ir agresīvāk jācīnās pret izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas un savas peļņas novirzīšanu uz tā saucamajām nodokļu paradīzēm.

Eksperti norāda, ka nodokļu paradīžu izmantošana banku sektorā ir īpaši vilinoša stratēģija, jo pēc 2008. gada finanšu krīzes tika izmantoti vairāk nekā 1,5 triljoni eiro nodokļu maksātāju naudas, lai glābtu grūtībās nonākušās bankas visā Eiropā.

Pēc sarunām, ko organizēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (EDSO), 130 valstis, kuru ekonomikas veido vairāk nekā 90% no pasaules IKP, jūlijā pēc ASV prezidenta Džo Baidena pirmā mēģinājuma panākt vienošanos par 21% likmi atbalstīja globālo minimālo nodokļu likmi daudznacionālajiem uzņēmumiem 15% apmērā.

Tāpat Baidens ierosināja vairākus citus pasākumus, lai ierobežotu 100 lielāko uzņēmumu pasaulē peļņas novirzīšanu uz nodokļu paradīzēm. Par šiem pasākumiem aktīvi tiek spriests EDSO gaiteņos.

Vienošanās paredz, ka valstīm būtu tiesības uzņēmumiem, kuri ir uzskatāmi par daudznacionāliem (tiem ir biroji vairākās jurisdikcijās), piemērot papildu nodevu, lai nodrošinātu, ka par visiem ienākumiem tiek maksāti nodokļi pēc vispārējās minimālās likmes, tas ir, 15%.

Neatkarīgās pētniecības grupas “EU Tax Observatory” pētnieki ir uzsvēruši priekšrocības, kas būtu, ja globālā minimālā nodokļu likme daudznacionālajiem uzņēmumiem būtu 25%, nevis 15%, kas ir ievērojami zemāka likme nekā lielākajās pasaules ekonomikās.

Ziņojumā teikts, ka ar šādu nodokļa likmi pētījumā atlasītajām Eiropas bankām ik gadu būtu jāmaksā 10-13 miljardi eiro papildu nodokļos. 21% nodokļu likme nozīmētu 6-9 miljardus papildu nodokļos, bet 15% likme - “vien” 3-5 miljardus eiro.

“EU Tax Observatory” ziņojumā teikts, ka HSBC, “Barclays”, kā arī Francijas daudznacionālajiem uzņēmumiem “BNP Paribas”, “Societe Generale” un “Standard Chartered” ir lielākais iekasējamo nodokļu deficīts – starpība starp samaksātajiem nodokļiem un tiem, kas vēl būtu iekasējami.

“EU Tax Observatory” pētījumi liecina, ka Lielbritānijas Valsts kase būtu lielākais labuma guvējs, ja Eiropas bankām tiktu piemērota kāda pasaules līmeņa minimālā nodokļa likme.

Ja būtu jāmaksā papildu 15% nodokļos, Lielbritānija būtu iekasējusi papildu 940 miljonus eiro pērn, bet 2019. gadā – pat 1,47 miljardus eiro.

“Varam secināt, ka lielākā daļa nodokļu ieņēmumu ar minimālo “globālo nodokli” nāktu no Lielbritānijas bankām,” norāda pētījuma autori.

Tāpat norādīts, ka nodokļu sistēmas visā pasaulē pēdējo gadu laikā arvien vairāk atpaliek no ieņēmumiem, ko gūst lielie, daudznacionālie uzņēmumi. Nodokļu politikas organizācija “Tax Justice Network” norāda, ka daudznacionālie uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, valstīm ik gadu radot zaudējumus vismaz 420 miljardu eiro apmērā.

Turklāt, pētījumos atklāts, ka lielo banku deklarētā peļņa nodokļu paradīzēs ir ārkārtīgi augsta, respektīvi, aptuveni 238 000 eiro liela peļņa uz vienu bankas darbinieku. Tikmēr “normālo nodokļu režīmu” valstīs banku peļņa ir tikai 65 000 eiro uz vienu darbinieku.

“Lai gan bankas vidēji 14% no savas peļņas ieskaita ofšoros nodokļu paradīzēs, tajās nodarbināto banku darbinieku īpatsvars ir tikai 4%,” teikts pētījumā.

Līdz ar to politikas veidotājiem un ekspertiem nācies vilties, jo pēdējo septiņu gadu laikā tā arī nav izdevies mainīt nodokļu paradīzēs deklarēto peļņas procentu apjomu. Iepriekš tika cerēts, ka 2014. gadā ieviestā pārskatu sniegšana par katru valsti piespiedīs bankas mazāk paļauties uz nodokļu paradīzēm.

Tieši otrādi - astoņas bankas kopš 2014. gada pat ir palielinājušas nodokļu paradīzēs deklarētās peļņas procentu: “Monte dei Paschi di Siena” par 19,4% vairāk, “Intesa Sanpaolo” - par 12,2% vairāk, HSBC - par 7,9% vairāk, “Barclays” - par 4,3% vairāk, “Nordea” - par 2,1% vairāk, BBVA - par 1% vairāk, un “Banco Santander - par 0,8% vairāk.

Pētījumā aplūkot banku uzvedība gan atšķiras. Vidējā peļņas procentu daļa, kas deklarēta nodokļu paradīzēs, ir tuvu 20%. Deviņas bankas deklarējušas 0% nodokļu paradīzēs gūtās peļņas, bet HSBC – pat 58%. Šeit gan jābilst, ka HSBC ir cieša saikne ar Honkongu, kas pētījumā tiek uzskatīta par nodokļu paradīzi.

HSBC gandrīz 60% no savas kopējās peļņas gūst tieši Honkongā, kur nodokļu likme ir 11%. Tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka darbinieku īpatsvars Honkongā (15% no bankas darbinieku kopējā skaita) ir ievērojami zemāks par reģistrēto peļņu.

Tikmēr Ķīnā ir vidēji 13% no HSBC darbinieku kopskaita, bet tikai 6% no kopējās peļņas, savukārt Indijā ir 19% darbinieku un 5% no peļņas.

“Viens no iespējamiem skaidrojumiem, kādēļ tā noticis, ir fakts, ka Honkongu var raksturot kā labvēlīgu nodokļu sistēmu, un bieži vien tā tiek izmantota kā investīciju mezgls, lai veicinātu investīcijas Āzijā, īpaši no Ķīnas,” raksta ziņojuma autori.

“Ņemot vērā HSBC vēsturi, darbību apjomu un stratēģiju, ievērojama daļa no grupas peļņas joprojām veidojas Honkongā, kur esam lielākā banka, kurā strādā 30 000 darbinieku,” norāda bankas pārstāvis.

Pētījumā teikts, ka pavisam 17 valstis un teritorijas ir uzskatāmas par nodokļu paradīzēm. Tās ir Bahamu salas, Bermudu salas, Britu Virdžīnu salas, Kaimanu salas, Gērnsija, Gibraltārs, Honkonga, Īrija, Menas sala, Džersija, Kuveita, Luksemburga, Makao, Malta, Maurīcija, Panama un Katara.

No šīm teritorijām augstākā nodokļu likme ir Luksemburgā (15%), savukārt Bermudu salās, Panamā, Britu Virdžīnu salās un Kaimanu salās ir nulles nodokļu likme.