Igaunija turpina spodrināt savu reputāciju kā digitālās pasaules celmlauze. Kamēr pāriešana uz attālinātā darba režīmu daudzus uzņēmumus padarījusi uzņēmīgākus pret kiberuzbrukumiem, Igaunija nākusi klajā ar starptautisku kiberdrošības iniciatīvu, lai stātos pretī šim nopietnajam izaicinājumam. Vairākas "līdzīgi domājošas valstis" priekšlikumu novērtējušas atzinīgi, konferences "Tallinn Digital Summit" ietvaros portālam TVNET atklāj Igaunijas Ekonomikas ministrijas nacionālās kiberdrošības politikas direktors Rauls Riks.

- Vai varat īsumā pastāstīt par Igaunijas starptautisko kiberdrošības iniciatīvu?

- Tai pamatā ir vairāki apsvērumi. No vienas puses, Covid-19 pandēmijas laikā esam pieredzējuši, ka tehnoloģiskā attīstība ir paātrinājusies. Mēs izmantojam arvien vairāk digitālo risinājumu. Bet no otras puses, šajā laikā visā pasaulē ir notikuši daudzi kiberincidenti.

Papētot šos gadījumus tuvāk, ļoti bieži jautājums ir par to, vai uzņēmumā tikušas ievērotas pamatprocedūras un elementāras drošības prasības. Tāpēc esam aktualizējuši jautājumu par kiberdrošības tēriņiem.

- Samitā tika ieskicēta ideja par to, ka valstīm vajadzētu kiberdrošībai novirzīt noteiktu daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) budžeta, līdzīgi kā NATO dalībvalstis apņēmušās 2% no IKP ieguldīt aizsardzībā. Taču NATO gadījumā skaidri redzams, ka dažas valstis palielinājušas aizsardzības budžetu līdz noteiktajam apmēram, bet citas nē. Lielākoties to dara tās dalībvalstis, kuras jūtas visvairāk apdraudētas. Kā tas darbotos kiberdrošības kontekstā, vai mēs varam atļauties vājos ķēdes posmus?

- Jā, tādi var pastāvēt, taču pašlaik mums nav nekāda atskaites punkta. Mēs nezinām, kāds ir mūsu pašu līmenis un kāds ir citu līmenis.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X