No “Diena” reģionālo laikrakstu maketēšanas un grafiskā dizaina aģentūrā “LETA”, līdz sabiedrisko attiecību speciālistam Ropažu pašvaldībā un pirmsdrukas nodaļas vadītājam vienā no lielākajiem grāmatu ražošanas uzņēmumiem Ziemeļeiropā – “Livonia print”. Tam visam pa vidu Sergejs Bižāns pamanījies izveidot daudziem iemīļoto krogu “Ļeņingrada”, bet šobrīd strādā pašmāju, varētu teikt superuzņēmumā – “Printful”.
Intervijās autori bieži iekavās ieliek visādus emociju aprakstus, lai lasītājiem būtu nepārprotmi skaidra sarunas intonācija un noskaņa. Ja es rīkotos identiski, līdz sarunas beigām neviens vairs nespētu paciest tekstu “(smejas)”.
Principā, es teiktu, ka ir divi Sergeji – viens ir jautrais kroģeris un ballētājs, bet pilnīgi cits Sergejs ieslēdzas mirklī, kad uzdod viņam kādu jautājumu par poligrāfiju. Centos uzrunāt viņus abus.
Tu vairākus gadus maketēji un dizainēji “Diena” reģionālos laikrakstus, pēc tam biji grafiskais dizaineris “LETA”...
Galvenais mākslinieks! Tas ir ļoti svarīgi, jo es domāju, ka biju vienīgais galvenais mākslinieks jebkurā ziņu aģentūrā pasaulē.
Labi, piedod, tu biji galvenais mākslinieks “LETA”, bet tad pēkšņi kopā ar Herbi (Herbertu Blumbergu) izveidoji krogu? Kā pie šādas idejas nonāk un kāpēc vispār taisīt savu krogu?
Ar krogu jau bija ļoti vienkārši. Kad es aizgāju prom no “LETA”, kuri saprata, ka viņi ir ziņu aģentūra un viņiem nevajag galvenos māksliniekus (viņiem gan vajadzēja kaut kādu laiku, lai to saprastu), tad es sāku nodarboties vairāk ar mūzikas menedžmentu. Mums ļoti bieži bija tikšanās Vecrīgā. Kāpēc Vecrīgā? Jo tā ir vieta, kuru lauku muzikanti Rīgā spēj atrast.