Singapūras veiksmes stāsts Covid-19 apkarošanā: aktīva vakcinācija un izsekošana (11)

Singapūra veiksmīgi izturēja Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pavasarī. Toreiz pilsētvalstī, kurā dzīvo 5,7 miljoni cilvēku, saslimstības rādītāji ar Covid-19 bija neilgi, raksta “The Wall Street Journal”.

Jau no paša sākuma Singapūras galvenā stratēģija bija katra saslimšanas gadījuma rūpīga izsekošana – speciālisti centās noskaidrot visus saslimušā kontaktus un atrast infekcijas pirmavotu. 2020. gada pavasarī izdevās atrast galveno inficēšanās avotu, tomēr ar laiku gadījumu skaits, kuru izcelsme nebija zināma, sāka pieaugt. Līdz ar tiem – arī saslimšanas gadījumu skaits.

Ar ko viss sākās?

2020. gada 1. februārī Singapūra slēdza robežas Ķīnas tūristiem. Tas ir nepilnu nedēļu pēc tam, kad Ķīnas varasiestādes izsludināja karantīnu Uhaņā. Singapūra kļuva par vienu no pirmajām valstīm, kas paziņoja par saslimšanas gadījumiem ar Covid-19.

Koronavīruss Singapūrā nonāca, jo janvārī tur notika britu kompānijas “Servomex” pārdošanas konference. Līdz tam Singapūrā nebija neviena saslimšanas gadījuma, taču – kāds no 109 konferences dalībniekiem izrādījās inficēts. Vēlāk izrādījās, ka daži no konferences dalībniekiem bija ieradušies no Ķīnas provinces Hubei, kur atrodas Uhaņa, vēsta WSJ.

Par pirmo saslimšanas gadījumu konferencē vietējās varasiestādes uzzināja tikai pēc 10 dienām, tādēļ apturēt tālāku slimības izplatību bija sarežģīti. Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka vismaz 20 cilvēki no sešām Āzijas un Eiropas valstīm sasirga, jo apmeklēja šo konferenci, vai arī kontaktējās ar kādu no konferences dalībniekiem. Singapūras mediķi noskaidroja, ka saslimuši ir trīs vietējie konferences dalībnieki, pēc kā veiksmīgi tika atrastas arī visas kontaktpersonas.

Kontrole pār iedzīvotājiem

Vēlāk, lai novērstu un kontrolētu Covid-19 izplatību, tika aktīvi meklētas saslimušo kontaktpersonas. Singapūra izstrādāja nacionālo sistēmu “SafeEntry”, kurā bija nepieciešams reģistrēties cilvēkiem, kas apmeklē sabiedriskās vietas un pasākumus.

Reģistrācija sistēmā bija iespējama ar lietotni “TraceTogether”, kuru Singapūras iedzīvotājiem vajadzēja atvērt, apmeklējot sabiedriskās vietas. Lietotne, izmantojot “Bluetooth” noteica, vai līdzās ir telefons ar atvērtu lietotni. Tiem, kuriem nebija viedtālruņu, bija izskatīts alternatīvs variants – speciāla ierīce, kas darbojās pēc tāda paša principa, kā telefona lietotne – nefiksējot ģeolokāciju.

Ja kādam no aplikācijas lietotājiem ir pozitīvs koronavīrusa tests, tad tie, kas atrodas šim cilvēkam blakus, saņem ziņojumu, kurā ir arī instrukcijas, kā rīkoties tālāk.

Ja cilvēkam nav viedtālruņa, tad nav obligāta prasība ņemt līdzi īpašo ierīci, tomēr – “tas ir stingri rekomendēts, lai aizsargātu sevi un citus”. Turklāt, koronavīrusa pacientiem likums nosaka sadarboties ar Veselības ministriju, ja tā pieprasa jebkādu informāciju par savām kontaktpersonām, lai atrastu infekcijas avotu.

Varasiestādes ziņoja, ka “SafeEntry” ievāktā informācija tiek glabāta valdības serveros un tā tiek izmantota tikai, lai izsekotu saslimušo kontaktpersonas. Tāpat šī informācija ir pieejama varasiestādēm noziedzīgu nodarījumu gadījumā. Turklāt, šie dati var tikt izmantoti analītiskiem mērķiem.

Singapūras “agresīvā izsekošanas” taktika, kas normālos apstākļos radītu nosodījumu, ieguvusi ļoti augstu novērtējumu infekcijas izplatības mazināšanā, raksta “The New York Times” atzīmējot, ka pandēmija visā pasaulē ir mainījusi daudzas normas.

Izlēmīgi soļi un aktīva vakcinācija

Pagājušā gada pavasarī, kad Āzijas valstīs sāka ieviest ierobežojumus un lokdaunus, Singapūra atteicās no tik radikāliem soļiem. Starp drošības pasākumiem bija ierobežojumi uz lidojumiem, kā arī divu nedēļu karantīna tiem, kas ierodas no Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Tomēr ar šiem pasākumiem bija par maz. Pērn aprīlī varasistādes lēma par stingru ierobežojumu noteikšanu, aizliedzot darbu no birojiem, kā arī liekot skolēniem mācīties attālināti. Iedzīvotājiem tika rekomendēts iziet uz ielas tikai nepieciešamības gadījumā.

“Mēs nolēmām, ka tā vietā, lai pakāpeniski ieviestu stingrākus ierobežojumus, mums šāds solis ir jāsper nekavējoties, lai izvairītos no ievērojama saslimšanas gadījumu skaita pieauguma,” teica Singapūras premjers Lī Sjaņs Luns.

2020. gada 30. decembrī, kad Singapūra uzsāka vakcinācijas programmu, valstij bija izdevies pārvarēt vairākus Covid-19 uzliesmojumus. Valsts vienojās par “Pfizer / BioNTech”, “Moderna” un “Sinovac” vakcīnām, un šo vakcīnu iegādei tika piešķirti 755 miljoni dolāru, raksta “Bloomberg”.

Varasiestādes lēma, ka vakcinācija būs brīvprātīga un bezmaksas visiem iedzīvotājiem un pastāvīgajiem Singapūras rezidentiem. Prioritārās tiesības vakcinēties pret koronavīrusu, tā pat kā daudzās valstīs, bija medicīnas jomā strādājošajiem, kā arī tiem, kas darba dēļ bija riska zonā. Tāpat prioritāri ātrāk vakcīna bija pieejama pensionāriem un citām iedzīvotāju grupām. Ar laiku vakcīnas kļuva pieejamas visiem valsts iedzīvotājiem, tostarp arī bērniem un pusaudžiem no 12-17 gadu vecumam.

Neraugoties uz aktīvu vakcinēšanos, Singapūra šī gada maija vidū atkal noteica stingrākus ierobežojumus cīņai pret Covid-19. Toreiz Veselības ministrija izteica bažas par to, ka nebūs iespējams noteikt inficēšanās avotu daudziem inficētajiem. Tas liecina, ka varasiestādes var nezināt par visiem saslimšanas gadījumiem, kas draud ar nekontrolētu infekcijas izplatību, skaidroja iestāde.

Augustā, pēc varasiestāžu datiem, vakcinēto skaits pieauga par aptuveni procentu dienā, bet 5. augustā vakcinēto iedzīvotāju skaits sasniedza 67%.

Tajā brīdī Singapūra paziņoja, ka divos piegājienos varēs mīkstināt ierobežojumus, sniedzot privilēģijas vakcinētajiem iedzīvotājiem. Augusta beigās vakcinējušies bija jau 80% valsts iedzīvotāju.

Turklāt, vakcīnu uzskaitē tiek ņemti vērā dati par “Moderna” un “Pfizer / BioNTech” vakcīnām, jo trūkstot datu par Ķīnas vakcīnas “Sinovac” efektivitāti, to vidū arī pret jaunākiem paveidiem.

3. septembrī pilnībā vakcinējušies bija 81% iedzīvotāju. Pēc “Bloomberg” vakcinācijas tempa statistikas rīka, 80% vakcinācijas robežu 5. septembrī bija pārvarējušas tikai trīs valstis – Gibraltārs (117,5%, ņemot vērā datus par revakcināciju), Malta (83,7%) un Maldivas (81,3%). Augstā iedzīvotāju imunizācijas līmeņa dēļ vakcinācijas temps sāka kristies, bet Singapūra samazināja masu vakcinācijas centru skaitu.

Turklāt, augusta beigās Singapūra vienojās ar Austrāliju, ka tā piešķirs 500 000 devu, lai Austrālija varētu paātrināt savu vakcinācijas programmu laikā, kad palielinās “Delta” paveida izplatība. Pēc vienošanās noteikmiem, Austrālijai vēlāk būs jāatdod Singapūrai tāds pats skaits vakcīnām. Tas notiks brīdī, kad Singapūras vakcīnu rezerves būs beigušās un nolems veikt revakcināciju.

Vakcinācijas kampaņas veiksme tiek saistīta ar valdības solījumiem pakāpeniski atjaunot ekonomisko un sociālo aktivitāti, kā arī mīkstināt ierobežojumus ārvalstu braucieniem.

“Mēs varam pieradināt Covid-19”

“Sliktā ziņa ir tā, ka Covid-19 ar mums var palikt uz visiem laikiem. Labā ziņa ir tā, ka mēs varam ar šo slimību sadzīvot,” teikts jūnijā publicētā rakstā, kuru sagatavojuši Singapūras tirdzniecības ministrs Hans Kims Jungs un finanšu ministrs Lorens Vongs, kā arī veselības ministrs Ons Je Kungs.

Viņi uzsver, ka koronavīruss kļūs par epidēmisku saslimšanu, kura nekad nepazudīs un turpinās būt līdzās cilvēcei, esot kā epidēmiska slimība līdzīgi, kā tas pašlaik ir bijis ar gripu.

Līdzīgu pieņēmumu maijā un pērn decembrī izteica arī Pasaules Veselības organizācija. Analogs secinājums lasāms arī žurnālā “Nature”, kas apjautājusi vairāk nekā 100 imunologus un virusologus, kas pēta koronavīrusu.

Kā Singapūra plāno pāriet uz “jauno normālo” - ikdienas dzīvi ar koronavīrusu?

“Jaunā normālā situācija liecina, ka Covid-19 turpinās dominēt mūsu dienaskārtībā. Iedzīvotājiem būs bieži jānodod testi, taču tas būs ātrs un viegls process, turklāt – tas ļaus satikties ar tuviniekiem un apmeklēt pasākumus,” paziņoja Singapūras premjers.

Saslimstības pieaugums un augsta vakcinācija

Neraugoties uz veiksmīgu vakcinācijas programmas īstenošanu Jūlijā trīs ceturtdaļas no jaunajiem saslimšanas gadījumiem bija vakcinēto vidū, vēstīja “Reuters”. Turklāt, aģentūra uzsvēra faktu, ka nevienam no sasirgušajiem slimība nebija smagā formā.

Jūlijā un augustā Singapūrā tika fiksēti nopietni slimības uzliesmojumi – no 88 saslimšanas gadījumiem 18. jūlijā līdz 163 dienu vēlāk, kā arī no 29 gadījumiem 22. augustā līdz 94 dienu vēlāk.

Ikdienas atskaitēs varasiestādes norādīja, ka šajās dienās ir izdevies atrast atsevišķus infekcijas perēkļus. Viens no tādiem tika atrasts pēc tam, kad trim mājas iedzīvotājiem tika konstatēts koronavīruss plānveida testēšanas laikā. Tādēļ varasiestādes nolēma testēt arī citus mājas iedzīvotājus, kā rezultātā tika saņemti 59 pozitīvi testi.

Augusta beigās Singapūrā turpinājās saslimšanas skaita pieaugums. 24. augustā jauno koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits pirmo reizi pārsniedza 100, bet 5. septembrī šis rādītājs pirmo reizi pārsniedza 200 gadījumus.

Kopš pandēmijas sākuma no koronavīrusa Singapūrā miruši 55 cilvēki. Kopējais reģistrēto infekcijas gadījumu skaits 5. septembrī bija 68 605 gadījumi.

Salīdzinājumam - Latvijā 7. septembrī tika konstatēti 459 jauni saslimšanas gadījumi, bet kopā kopš pandēmijas sākuma inficējušies 145 402 cilvēki, bet miruši – 2595 cilvēki.