Satiksme ministrija: Nevaram izdzīt velobraucējus starp mašīnām

“Jebkurām izmaiņām ceļu satiksmes regulējumā jābūt izsvērtām un pārdomātām,” uzsver Jānis Butāns. “Aizlieguma vietā ir jārada risinājumi – jāveido droša infrastruktūra visiem ceļu satiksmes dalībniekiem: gājējiem, velo, skrejriteņu un auto braucējiem. Tāpat nepieciešams ilgstošs un strukturēts darbs, veicinot ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu gan uz ietvēm, kur “karalis” ir gājējs, gan uz veloceļiem, kuriem pilsētā jābūt brīviem no stāvošām automašīnām, gan uz brauktuvēm, kur automašīnas spēks ir bīstams gājējiem un velo un skrejriteņu braucējiem,” uzsver Jānis Butāns. Jau tagad ceļu satiksmes noteikumi liedz gan velobraucējiem, gan elektroskrejriteņu vadītājiem pārvietoties pa ietvēm, ja blakus ir veloceļš, kā arī ir aizliegts pārvietoties ar ātrumu un veidu, kas traucē gājējiem.

Jānis Butāns skaidro, ka, vērtējot satiksmi tādās lielās pilsētās kā Rīga, Rēzekne vai Daugavpils, var redzēt, ka iepriekšējos 10 gados ir darīts nepietiekami, lai izveidotu ne tikai atbilstošu gājēju, bet arī veloceļu infrastruktūru. “Rīgā, kur satiksmes intensitāte ir vislielākā, iepriekšējā periodā ir izveidoti vien daži veloceļi, piemēram, Centrs-Berģi, Vecrīga-Imanta. Tas nozīmē, ka velobraucēji, izdzīti uz ielas, kur ir intensīva satiksme un ir apdraudējums iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, atteiksies no pārvietošanās ar velosipēdu vispār.”

“Tas ir pretrunā Satiksmes ministrijas izvirzītajiem politikas mērķiem – veicināt iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņu, tajā skaitā, ikdienas braucieniem pa pilsētu izvēlēties nevis privāto automašīnu, bet, piemēram, velosipēdu,” akcentē Jānis Butāns.

Visu satiksmes dalībnieku uzklausīšanai Satiksmes ministrijas pasparnē sekmīgi darbojas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca. Aizvadītajā pirmdienā, 6. septembrī, diskutējot par tēmu "Elektriskie skrejriteņi – ieviestā regulējuma darbība praksē, kontrole, ceļu satiksmes negadījumi ar elektroskrejriteņiem", dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams attīstīt gan atbilstošu infrastruktūru, gan veicināt satiksmes noteikumu ievērošanu, kā arī izsvērt iespēju lietot ķiveres, pārvietojoties ar elektrisko skrejriteni, un citas darbības, kas varētu mazināt un atvieglot iespējamās negadījuma sekas, pārvietojoties ar jauno mobilitātes rīku. “Diskusijā netika izteikta ideja aizliegt elektroskrejriteņus vai atļaut ar tiem pārvietoties tikai pa ielu,” saka Butāns.