Kāpēc mēs mēdzam griezt zobus? (2)

Zobu sakošana un griešana ir medicīnisks stāvoklis, ko dēvē par bruksismu. Dažiem cilvēkiem šis stāvoklis var izraisīt īstas problēmas, piemēram, galvassāpes, žokļa sāpes un bojātus zobus.

Pastāv divi bruksisma veidi: nomoda bruksisms un miega bruksisms. Kā jau var nojaust, nomoda bruksisms ir tad, kad cilvēks zobus griež nomodā, bet miega bruksisms ir tad, kad zobi tiek griezti neapzināti miegā, rakstīts zinātnes izdevumā "Live Science".

Galvenais zobu griešanas iemesls ir visai acīmredzams, proti, stress un trauksme. Tiesa, arī citi faktori var spēlēt savu lomu. Lielākais no tiem ir selektīvo serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoru (SSRIs) lietošana, kas ir antidepresantu veids, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Neurology Clinical Practice”.

“Jautājumi, kurus es vienmēr uzdodu: Cik ilgi tu šos medikamentus jau lieto? Vai tu jūti, ka bruksisms tev ir palielinājies, kopš tu tos lieto? Lielākajā daļā gadījumu atklājas saistība,” stāstīja zobārste Katadžuna Omrani.

Smēķēšana, alkohols, kofeīns un atviļņa slimība arī var palielināt zobu griešanas risku. Taču par spīti aizdomām, ka miega apnoja var palielināt bruksisma risku, 2020. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Sleep and Breathing”, netika atrasta saikne starp abiem šiem stāvokļiem.

Zobu griešana ir visai izplatīta parādība. Aptuveni trešā daļa pieaugušo piedzīvo nomoda zobu griešanu, bet katrs desmitais piedzīvo zobu griešanu miegā. Daudziem cilvēkiem zobu griešanas pamatā nav medicīniskas problēmas, tomēr var tādas izraisīt.

Nomoda bruksismu ārstēt ir vieglāk, tomēr ar miega bruksismu vairs nav tik viegli. Ir neiespējami pieķert sevi pie zobu griešanas un apstāties, tāpēc jāķeras pie citas tehnikas, piemēram, īpašiem mutes ieliktņiem. Tie gan neapturēs tevi no zobu griešanas, bet vismaz pasargās zobus un žokļa muskuļus.