Aizsilnieces vēstulē daļa izteikumu maldinoši un bez pierādījumiem (61)

Aizsilniece vēstuli publicēja savā Facebook profilā un, parakstoties tikai kā ģimenes ārste, adresēja Valsts prezidentam un premjeram. Tajā norādīts:

“Pašlaik noteiktie masku lietošanas principi ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.”

Šādas pretrunas neatradām. Pasaules Veselības organizācija (PVO) savās vadlīnijās norādījusi, ka bērni no 12 gadu vecuma maskas var nēsāt tāpat kā pieaugušie. Savukārt to, vai maskas nēsāt bērniem sešu līdz 11 gadu vecumā, jāapsver izvērtējot, kāda ir vīrusa izplatība, bērna spēja pareizi un droši nēsāt masku, kā arī masku pieejamība un iespēja to pietiekami bieži mainīt. Jaunākiem bērniem maskas nēsāt nevajadzētu, rekomendē PVO.

Latvijā noteikts, ka skolēniem mācību procesā jālieto sejas maskas. Izņēmums ir skolēni, kam ir ir sertifikāts par vakcinēšanos vai pārslimošanu, un bērni līdz septiņu gadu vecumam. Arī 1.-3.klašu skolēni var nenēsāt masku, kad atrodas mācību telpā pie sava galda.

Jautājām Aizsilniecei, kuri no masku lietošanas principiem Latvijas skolās ir pretrunā šīm vadlīnijām. Viņa savā rakstiski atsūtītajā komentārā uz šo jautājumu atbildi nesniedza.

Jānorāda, ka citas sabiedrības veselības organizācijas izveidojušas atšķirīgas vadlīnijas. Piemēram, ASV gan Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC), gan Pediatrijas akadēmija iesaka masku nēsāt bērniem no divu gadu vecuma, neatkarīgi no vakcinācijas statusa.

“Maskas, kas ir noklātas ar pesticīdiem, vai auduma maskas, no kurām pēc pāris mazgāšanas reizēm atdalās plūksnas, nevis pasargā, bet rada nopietnus draudus bērnu veselībai.”

Auduma masku tirgus ir maz regulēts, norāda Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Tiek pārbaudīts materiāls, no kura ražo medicīniskās maskas un respiratorus, savukārt auduma maskas šuj un piedāvā daudzi. “Līdz ar to var būt, ka mēs paņemam ar pesticīdiem apstrādātu kokvilnu un uzšujam masku no auduma, kuru nekad nav bijis paredzēts izmantot tā, ka tas saskaras ar elpošanas ceļiem un gļotādām,” skaidro Vanadziņš.

Nav skaidrs, cik bieži šādas situācijas rodas.

Visskaļāk medijos izskanējušas bažas par masku apstrādi ar pretmikrobu līdzekli Silvadur. Uz to savā atbildē Re:Check norāda arī Aizsilniece.

Pagājušā gada maijā medijs NewsChannel 5 ziņoja, ka Tenesī štats pasūtījis piecus miljonus deguna un mutes aizsegu no kāda Ziemeļkarolīnas zeķu ražotāja. Ražotājs masku izstrādei lietoja Silvadur, kas reģistrēts kā biocīds jeb kādu dzīvu organismu iznīcināšanai paredzēta viela. Maskas bija paredzēts izdalīt cilvēkiem, kas paši tās nevar atļauties. Silvadur ražotāja mājaslapā skaidrots, ka tas mikrobus nogalina, izmantojot sudraba jonu tehnoloģiju. ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) vēlāk medijiem paziņoja, ka maskas lietot ir droši, jo neesot lielas iespējas, ka audumā iestrādāto līdzekli varētu ieelpot.

Arī maskām, ko Aizsardzības ministrija iepirkusi Latvijas skolēniem no kompānijas Eka Print, ir Silvadur pārklājums. Par to ministrijai jautājumus uzdevuši Saeimas deputāti. Ministrija atbildē norādījusi uz EPA teikto, ka maskas ir droši lietot.

Vanadziņš skaidro, ka ražotāji šādu pārklājumu maskām izmanto solot, ka tas palīdzēs cīnīties ar vīrusu. Materiālam ir antibakteriālas vai antivirālas īpašības. Vanadziņš stāsta: “Pārklājumi sākotnēji tika izdomāti zeķēm un sporta apģērbiem vai militāriem apģērbiem ar domu, ka tie nobeigs smaku radošos mikroorganismus, un tie to tiešām labi izdara.” Taču šīs materiāla īpašības nespēj iedarboties tik ātri, cik cilvēks elpo. Sudraba jonu tehnoloģiju maskām Vanadziņš sauc par nekaitīgu, bet bezjēdzīgu.

Vanadziņa vērtējumam piekrīt arī Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis. Viņš norāda, ka sudraba koncentrācija Silvadur ir ļoti niecīga un nav pamata apgalvot, ka tas varētu atdalīties no maskām un tādā veidā kaitēt veselībai. “Acīmredzot kāda firma ir to izmantojusi, taču mums nav informācijas, kāda ir tā patiesā efektivitāte un vai vispār tas bijis nepieciešams masku apstrādē,” stāsta Kadiķis. Par citu biocīdu lietojumu Kadiķis neesot dzirdējis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Re:Check norādīja, ka pandēmijas sākumā vērsies pie ražotājiem, kas maldinājuši, ka maskās lietotais audums iznīcina vīrusu. Lietas izskatīšanu vēlāk beidza, jo pēc konsultācijas uzņēmējs laboja informāciju.

Aizsilniece atbildē Re:Check norādīja, ka masku apstrādē lietojot arī titāna dioksīdu. Tas savukārt izraisīja skandālu Beļģijā, raksta medijs Politico. Beļģijas valdība lēma šādas maskas vairs nelietot. Tajā pašā laikā valsts Veselības ministrijas pārstāve un beļģu toksikologs norādīja, ka neesot skaidras informācijas, vai nodarīts kaitējums veselībai, atstāsta medijs.

Aizsilniece atbildē Re:Check arī rakstiski skaidroja: “Jau vairāk kā 20 gadus mēģinu pievērst uzmanību plastmasas radītajam kaitējumam cilvēku veselībai un dabai.” Viņa norādīja, ka tādēļ rosinājusi diskusijas par atkritumu apsaimniekošanu un plastmasas lietošanas mazināšanu. “Sejas maskas ir plastmasa,” Aizsilniece pauda. Atbildei viņa pievienoja vairākas saites ar pētījumiem, kuros apspriesta plastmasas piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību. Vienā no viņas sūtītajiem pētījumiem minēts, ka masku nēsāšana rada risku ieelpot mikroplastmasu, taču tajā arī secināts, ka, nēsājot masku, kopumā cilvēki to ieelpo mazāk nekā nenēsājot. Aizsilniece arī pievienoja kādu rakstu, kurā pausts aicinājums šo jautājumu vairāk pētīt.

Taču maskas palīdz apturēt Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību. CDC darbinieku veiktā pētījumā tika izmantota ierīce, kas simulē klepu, un apstiprinājās, ka respiratori bloķē 99% no daļiņām, medicīnas maskas – 59%, bet trīs kārtu auduma maskas – 51%. Kādā citā CDC publicētā pētījumu apkopojumā parādīts, ka maskas vērts nēsāt gan, lai pasargātu citus, gan sevi. Pētījumu pārskatu, kas apliecina masku efektivitāti, gada sākumā publicēja arī ASV Nacionālā zinātņu akadēmija.

“Atcelt masku nēsāšanu skolās, lai bērnu un jauniešu organismi neciestu no skābekļa trūkuma mācību laikā.”

Vanadziņš sarunā ar Re:Check uzsvēra, ka skābekļa un ogļskābās gāzes molekulas ir ļoti mazas – apmēram 0,3 nanometri. Respiratora poras savukārt ir apmēram 300 nanometrus lielas. Līdz ar to skābekļa un ogļskābās gāzes cirkulācija notiek, arī nēsājot masku, lai gan tas var likties subjektīvi neērti, saka Vanadziņš.

Vanadziņš iepriekš Re:Check arī pauda, ka gaisa plūsma var būt apgrūtināta, ja maska nēsāta pārāk ilgi un tās filtrs ir pilns, tāpēc tā jāmaina ik pa divām līdz četrām stundām, tai jābūt tīrai un tā jāuzliek ar tīrām rokām.

Arī februārī publicētā zinātniskajā rakstā, kurā apkopoti vairāku pētījumu rezultāti, norādīts, ka ne atpūšoties, ne pie vieglas fiziskas slodzes sejas maskām nav būtiskas ietekmes uz šo gāzu apmaiņu. Raksta autori gan norāda, ka neatrada daudz pētījumu tieši par bērniem.

Savu pētījumu apkopojumu par šo tēmu publicējis arī CDC. Tajā uzsvērts, ka pētījumi apstiprina – masku valkāšanai nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz veselību, tajā skaitā uz skābekļa un ogļskābās gāzes līmeni.

Aizsilniece savai atbildei arī pievienoja saiti uz pētījumu, kurā bērni ziņojuši par sliktu pašsajūtu, nēsājot masku. Visbiežāk bērni sūdzējušies par aizkaitināmību, galvassāpēm, grūtībām koncentrēties, mazāk prieka un nevēlēšanos iet uz skolu. Pētījumā nav salīdzināts, cik bieži tā jūtas bērni, kas masku nenēsā, lai varētu spriest, cik lielā mērā pašsajūtu ietekmējusi maska. To norādījuši arī pētījuma autori.

“Svarīgākais ir mācību telpās un visās sabiedriskajās telpās nodrošināt gaisa bioloģisko drošību. Tāpēc ēkās ar centralizētu ventilācijas sistēmu ir jānodrošina regulāra tās apkope un jāievieto jonizējošie filtri.”

Jonizatori ir gaisa attīrīšanas iekārtas, kas darbojas, pozitīvi uzlādējot daļiņas gaisā. Jonizatorā iekšā savukārt ir stienītis vai plāksne ar negatīvu lādiņu, kas pievelk pozitīvi lādētās daļiņas. Šādās iekārtas tirgo, lai attīrītu gaisu no sēnītēm, vīrusiem un baktērijām.

Vanadziņš gan stāsta, ka to lietošana tiek vērtēta neviennozīmīgi. Viņš norāda, ka, pirmkārt, reaģējot ar krāsu daļiņām, šķīdinātājiem un dezinfekcijas līdzekļiem uz virsmām, rodas citas, jaunas daļiņas, kuras cilvēki ieelpo. Otrkārt, jonizators darbojoties arī izdala ozonu. Viņš skaidro: “Ozons savukārt tiešām ir pārliecinoši pierādīta kaitīga, bīstama viela, kas augšā stratosfērā sargā mūs no ultravioletā starojuma, bet zemes līmenī ir kancerogēna un toksiska, īpaši jau bērniem. Riski ir pārāk lieli un ieguvumi – pilnībā neskaidri, pat nerunājot par izmaksām un par fizisko iespēju tos uzstādīt.”

Tas, ka šie gaisa attīrītāji rada blakusproduktus ar nevēlamām sekām, aprakstīts, piemēram, augustā publicētā pētījumā ASV. Uz šo ierīču radītā ozona kaitīgo ietekmi norādījusi arī EPA.

Jāpiebilst, ka Aizsilnieces paziņojums raisījis viedokļu dalīšanos arī viņas vadītajā LĀB. Četri valdes locekļi nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka no Aizsilnieces teiktā norobežojas un dibinās Covid-19 infekcijas profilakses darba grupu, kas turpmāk LĀB vārdā paudīs oficiālo viedokli par jautājumiem, kas saistās ar vīrusa ierobežošanu.