Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Asociācija: Epidemioloģiskās prasības skaistumkopšanas nozarē veicinās ēnu ekonomiku (5)

Raksta foto
Foto: Schutterstock.com

Ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītās prasības skaistumkopšanas nozarē nodarbinātajiem veicinās ēnu ekonomiku, pauda Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidente Sabīne Ulberte.

Viņa atzīmēja, ka lielākā daļa skaistumkopšanas nozarē strādājošo līdz 1.septembrim drīkstēja strādāt bez sadarbspējīgā Covid-19 sertifikāta, tostarp, piemēram, manikīra speciālisti un frizieri, savukārt skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā, ko pārstāv arī LSSA, prasība par sertifikātu ir spēkā jau vairākus mēnešus.

Ulberte skaidroja, ka skaistumkopšanas speciālisti ir ārstniecības personas, kuras, iegūstot kvalifikāciju, tiek reģistrētas Veselības inspekcijas reģistrā, un, atkarībā no tā, vai speciālists veic savu profesionālo darbību, ik pa pieciem gadiem ir jāatjauno reģistrācija, apmeklējot profesionālos tālākizglītības kursus kā jebkuram mediķim. Skaistumkopšanas nozarē ārstniecības personas ir arī kosmētiķi un podologi, kuri nepieder pie skaistumkopšanas nozares struktūras, bet sabiedrība tos maldīgi pielīdzina pedikīra meistariem.

"Taču mūsu valstī ir ārkārtīgi daudz dažādu kursu, kuros var apgūt dažādas prasmes, kuras visas tiek sauktas par skaistumkopšanas pakalpojumiem, un šie meistari kļūst par skaistumkopšanas speciālistiem, taču šo meistaru darbs netiek ne reģistrēts, ne kontrolēts, ne tiem ir jāatbilst kaut kādām noteiktām vienotām prasībām, kā arī šo meistaru izpratne, zināšanas par cilvēka ķermeni, fizioloģiju, ādas normālu un patoloģisku stāvokli, infekciju slimībām, virusoloģiju un higiēnu ir ārkārtīgi dažāda," sacīja Ulberte.

Vienlaikus Ulberte uzsvēra, ka arī viņiem bija jāievēro visi epidemioloģiski droša pakalpojuma sniegšanas nosacījumi, kas attiecas uz masku un respiratoru lietošanu, telpu vēdināšanu, telpu kvadratūru un citām prasībām.

"No 1.septembra pilnīgi nekas no visa tā nav atcelts un nekas arī nenāk klāt. Arī pēc 1.septembra drīkst turpināt strādāt tie nozares pārstāvji, kuri dažādu iemeslu pēc nav vakcinējušies, tikai viņiem ir jāvelta laiks, lai katru nedēļu veiktu Covid-19 testu, kā tas šobrīd ir noteikts visiem skolniekiem un citu nozaru pārstāvjiem," skaidroja Ulberte un piebilda, ka tieši tas pats attiecas arī uz pakalpojumu saņēmējiem - vakcinēts pakalpojumu sniedzējs drīkst apkalpot jebkuru personu, ņemot vērā visus epidemioloģiski drošos nosacījumus un sniedzot pakalpojumu viens pret vienu.

Viņa arī minēja, ka ārstniecības personas, kas ir skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā, kosmētiķi un podologi, sniedz pakalpojumus tikai pēc pieraksta, individuāli un viens pret vienu, tieši tāpat kā ārsti, lai gan šajā gadījumā kabinetā var atrasties arī medicīnas māsa.

Tikmēr lielajos skaistumkopšanas salonos, kur vienā lielā telpā strādā vairāki meistari vienlaikus - frizieri, manikīra meistari - no 1.septembra, pēc Ulbertes teiktā, sākusies "neiespējamā misija", ja vien salona īpašnieks nenolemj, ka viņa salonā strādā tikai un vienīgi vakcinēti meistari un tiek apkalpoti tikai vakcinēti klienti. Tas saistīts ar to, ka, lai varētu pieņemt visus klientu, ir jānodrošina individuāls pakalpojums viens pret vienu, kas nozīmē, ka pārējie darbinieki tajā laikā nestrādā, kas savukārt nozīmē, ka darbinieki, strādājot šādā režīmā, nespēs nopelnīt pietiekami, lai varētu segt telpu īres izmaksas un gūt peļņu.

"Ja valdība cer, ka, iedzenot šādā strupceļā lielāko daļu skaistumkopšanas nozares, tiks veicināta strauja vakcinācija aptvere un līdz ar to samazināta inficēšanās valstī ar Covid-19 - tad tā ir vislielākā mērā utopija. Tas, kas tiks panākts ar garantiju - tā ir pelēkās ēnu ekonomikas daļas palielināšana un privātā uzņēmēju sektora iznīcināšana," pauda Ulberte.

Pēc viņas minētā, tas izraisīs arī Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos, jo skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana un saņemšana nepiemērotos apstākļos paaugstina inficēšanās risku ne tikai ar Covid-19, bet arī ar jebkuru citu infekcijas vai vīrusu slimībām.

"LSSA aicina valdību pieņemt samērīgus lēmumus ne tikai attiecībā uz skaistumkopšanas nozari, bet sabiedrību kopumā, un sabiedrību būt domājošiem un izvērtēt, cik nepieciešams ir kāds pakalpojums un kādā vietā, pie kādiem speciālistiem tas tiek saņemts," uzsvēra Ulberte.

Jau vēstīts, lai skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā tiktu ievērota pēc iespējas lielāka piesardzība un tiktu novērsti riski inficēties ar Covid-19, šogad 1.septembrī beidzās iepriekš noteiktais pārejas periods friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem. No šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu