Vairāk nekā 200 gadu dārgumu mednieki ir pulcējušies Oukailendā jeb “Ozolu salā” Jaunskotijas dienvidu krastā, lai meklētu pirātu dārgumus, zelta kalnus, Svēto Grālu un pat Šekspīra oriģinālos manuskriptus. Tas viss, kā vēsta leģenda, varētu būt aprakts šajā “Naudas bedrē”. Vai tajā visā ir kaut kripata patiesības?

Oukailenda savu slavu pirmo reizi ieguva tā saucamajā pirātisma zelta laikmetā aptuveni no 1650. līdz 1730. gadam. Savukārt 1795. gadā kāds pusaudzis ziņoja, ka no savām mājām kontinentā redzējis virs salas mirdzam dīvainas gaismas. Viņš paņēmis līdzi divus draugus un laivā devies uz salu. Pie kokiem salas dienvidaustrumu malā zēni atraduši četrus metrus dziļu ieplaku, kuru ieskāva rakumi un svaigi stādīti kociņi. Zēni sāka rakt, veidojot to, ko tagad sauc par “Naudas bedri”.

Nepilna metra dziļumā viņi atraduši no akmeņiem izveidotu apli bedres apkārtmērā. Savukārt trīs metru dziļumā viņi atrada no kokiem izveidotu platformu. Vēl viena platforma atradās 6 metru dziļumā. Tur arī beidzās pirmie mēģinājumi atrast iespējamos dārgumus.

Stāsts turpinās 1800. gados, kad kompānija “Onslow” veica pirmo oficiālo ekspedīciju, lai atrastu dārgumus. Izrakumus viņi sāka tajā pašā vietā, kur to darīja zēni. Rezultātā viņi ik pēc trīs metriem atrada vēl vairākas koka platformas. Uz dažām platformām bija tepes, kokogļu un kokosriekstu šķiedru pēdas. Interesanti, ka kokosrieksti neaug nekur tuvumā salai. Lai nu kā, aptuveni 90 metru dziļumā viņi atrada kvadrātveida akmeni, kurā bija iecirstas dīvainas zīmes.

Pētnieki un dārgumu meklētāji sprieda, ka šīs zīmes, visticamāk, atstātas nejauši ar lāpstām un citiem rīkiem. Tomēr citi bija pārliecināti, ka tas ir slepens kods – atslēga, kas atvērs ceļu uz dārgumiem.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X