NVD: Trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība Latvijā ir resnās un taisnās zarnas vēzis

Viņa uzsvēra, ka tieši tāpēc slimību ir būtiski diagnosticēt agrīni. Runājot, kāpēc kampaņas mērķa grupa ir iedzīvotāji no 50 līdz 74 gadu vecuma, Gaigala norādīja, ka 94% šā vēža gadījumi sākas tieši minētajā vecumā. Tāpat viņa pavēstīja, ka 2021.gada pirmajā pusgadā no 600 000 iedzīvotāju zarnu vēža skrīningu veikuši vien 32 000 cilvēki un tas, pēc NVD pārstāves paustā, ir satraucoši, jo visbiežāk zarnu vēzis tiek diagnosticēts trešajā un ceturtajā stadijā, nekā pirmajā un otrajā, kad ārstēšanas rezultāti var būt ievērojami labāki.

NVD vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos pavēstīja, ka ģimenes ārstu praksēs izsniegto testu laboratorijā nodod atpakaļ 85% iedzīvotāju, kas norāda, ka tad, kad tiek panākta pacienta līdzestība, tests tiek arī veikts. Iepazīstinot ar zarnu vēža skrīninga testa komplektu, Gaigala norādīja, ka tajā ietilpst informatīvais materiāls, kas iekļauj informāciju par zarnu vēzi un testējamā materiāla savākšanas pamācība.

Tāpat komplektā ir fēču savākšanas materiāli, proti, testējamā materiāla savākšanas materiāls, testējamā materiāla savākšanas un transporta konteiners. Komplektā ir arī testa parauga noformēšanas materiāli, kas iekļauj nosūtījumu pacienta identificēšanai un aploksni testa parauga nodošanai.

Gaigala vērsa uzmanību uz to, ka testa komplektu izsniedz ģimenes ārsta prakse pacientiem no 50 līdz 74 gadu vecuma reizi divos gados. Testējamā materiāla paraugu pacients var nodot ģimenes ārsta praksē vai SIA "Centrālās laboratorijas" nosūtījumā norādītajos pieņemšanas punktos.

"Informatīvajā materiālā tiek uzsvērts, ka tas ir valsts apmaksāts tests, kuru ir svarīgi veikt, kamēr cilvēkam vēl nav simptomu. Ar testa palīdzību tiek meklētas slēptās asinis, kas ar aci nav redzamas. Cilvēkam var nebūt pilnīgi nekādi simptomi. Tests ir jāveic vienu reizi divu gadu laikā. Tā veikšanai nav nekādi diētas ierobežojumi", skaidroja NVD pārstāve, piebilstot, ka informatīvais materiāls ir pieejams ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā.

Runājot par testu paziņošanas kārtību, NVD pārstāve uzsvēra, ka pacients saņem informāciju par izmeklējuma rezultātu, atbilstoši norādītajam saziņas veidam uz testa komplekta nosūtījuma. Testu rezultātu paziņošana tiek veikta trīs darba dienu laikā pēc testa saņemšanas laboratorijā. Pozitīva rezultāta gadījumā ģimenes ārsts informē pacientu par tālāko izmeklējumu nepieciešamību un tas ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam ir vēzis, akcentēja Gaigala. Viņa skaidroja, ka tie var būt zarnu polipi, iekaisums, hemoroīdi, kas var dot asinis piejaukumu. NVD pārstāve uzsvēra, ka tas liecina par to, ka ir iemesls papētīt, kādas veselības problēmas rada asinis piejaukumu.

Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Vesers norādīja, ka iemesli, kāpēc cilvēki neveic šo testu, ir informētības trūkums un priekšstats, ka vēzis nav ārstējams. Viņš pavēstīja, ka cilvēkiem tiek skaidrots, ka mūsdienās vēzis ir sekmīgi ārstējama slimība. Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs minēja statistikas datus, kas liecina, ka, atklājot saslimšanu pirmajā stadijā, 68% pacientu tiek izārstēti. Viņaprāt, svarīgi ir uzsvērt, ka skrīningā bieži tiek atklātas pirms vēža stadijas, kad var runāt par teju 100% atveseļošanos.

Veseris minēja, ka viens no iemesliem, kāpēc vīrieši neveic šo testu, ir viņu bravūrība. Viņš aicināja šo pacientu grupu ņemt vērā, ka vēzis nav viena cilvēka problēma, bet visas ģimenes. Tāpat Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs norādīja, ka ārstēšanās vēlīnās vēža stadijās ir grūtas un dārgas, lai gan ik gadu palielinās valsts apmaksāto medikamentu skaits.