Deputāti rosina no 2026.gada aizliegt kažokzvēru audzēšanu (32)

Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju - Krista Baumane (AP), Linda Medne (JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča ("Neatkarīgie"), Valērijs Agešins (S), Evija Papule (R) un Inguna Rībena.

Tikai no Nacionālās apvienības likumprojektu nav parakstījis neviens deputāts. Iespējams, tas saistīts ar faktu, ka par kažokzvēru audzēšanas nozari atbildīgo Zemkopības ministriju vada ir šīs partijas biedrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Turklāt vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē "www.kazoki.lv", un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas.

Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā. Kopš 2007.gada Eiropas Savienības (ES) līmenī ir aizliegta gan iekšējā, gan ārējā tirdzniecība ar suņu un kaķu kažokādām, kopš 2010.gada - ierobežota tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņu ādas. Dažādi zvēraudzēšanas aizliegumi ir pieņemti lielā daļā Eiropas, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Dānijā aizliegts audzēt lapsas, Francijā - ūdeles, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderandē, Norvēģijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē, Ungārijā - lapsas un ūdeles, Ziemeļmaķedonijā un Zviedrijā - lapsas un šinšillas.

Vācijā zvēraudzēšana tika pārtraukta 2019.gadā augstāku labturības prasību dēļ, kas paredz, piemēram, baseinus peldēšanai ūdelēm. Parlamentārā līmenī debates par zvēraudzēšanas aizliegumu notiek Bulgārijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā.

Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums "nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi." Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm - iespēja peldēt, lapsām - iespēja rakt un socializēties, šinšillām - skriet un lēkt, uzskata parlamentārieši.

Izteiktās labturības problēmas zvēraudzēšanā izriet no fakta, ka lapsas un ūdeles ir turētas nebrīvē vien aptuveni 100 gadus, kas ir desmitiem reižu mazāk nekā citi lauksaimniecības dzīvnieki. Tāpat vērā ņemams, ka selekcijas darbs ar kažokzvēriem veikts tikai tāpēc, lai mainītu kažokādas parametrus, piemēram, krāsu, nevis lai uzlabotu lapsu un ūdeļu labturību nebrīvē.

Tādēļ šie dzīvnieki zvēraudzētavu sprostos ir pakļauti pastāvīgām ciešanām pat tad, ja audzēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām kažokzvēru labturības prasībām, uzskata grozījumu autori.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.

Savukārt MK noteikumi "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai" atļauj ūdeles turēt 30x70x45 centimetru lielos sprostos, kur tās atrodas cieši blakus cita citai un nespēj izvairīties no sociāla kontakta. Sprostos tās nespēj skriet, peldēt vai medīt.

Pēc deputātu sniegtās informācijas, zinātniskie pētījumi liecina, ka peldēšanas trūkums ūdelēm izraisa tādu pašu stresa līmeni kā pārtikas trūkums.

Dzīvnieku instinktīvo vajadzību apmierināšanai nepiemērotie dzīves apstākļi izraisa psihiskas problēmas, par ko liecina arī stereotipiska uzvedība, kas raksturīga zvēraudzētavu ūdelēm - vienu un to pašu kustību šķietami bezjēdzīga atkārtošana.

Zvēraudzētavu darbinieki nogalina ūdeles, nosmacējot gāzes kamerās ar oglekļa monoksīdu vai dioksīdu. Jau desmitiem gadu ir zināms, ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot pat pēc 10 līdz 20 minūšu smacēšanas, teikts grozījumu anotācijā.

Ar zvēraudzēšanas industrijas finansējumu izstrādātā "WelFur" programma iepriekš aprakstītos mokošos dzīves un nāves apstākļus, kas ir nepieņemami lielākajai daļai sabiedrības, apbalvo ar augstāko novērtējumu, proti, "labākā šībrīža prakse". Šo novērtējumu saņem arī zvēraudzētavas, kas neatbilst Eiropas Komisijas Dzīvnieku labturības un veselības komitejas rekomendācijās minētajiem minimālajiem standartiem. Tādēļ "WelFur" programma uzskatāma par sabiedrību maldinošu, uzsver deputāti.

Paredzēts, ka grozījumi sasniegs arī vairākus citus mērķus, piemēram, palīdzēs nodrošināt Satversmes 115. pantā noteikto, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Deputāti uzsver, ka zvēraudzētavu apkaimju iedzīvotāji ir spiesti sadzīvot ar ūdens piesārņojumu, mēslu smaku, mušu pārpilnību un postījumiem piemājas saimniecībās, kad no zvēraudzētavām izmukušās ūdeles nokož mājputnus. Diemžēl valsts institūcijām un vietējām pašvaldībām neizdodas novērst šīs plaši dokumentētās problēmas zvēraudzētavu apkaimē, pauduši deputāti, vienlaikus piebilstot, ka grozījumi palīdzēs sasniegt arī Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virziena "Daba un vide - "Zaļais kurss"" mērķus.

Grozījumi arī palīdzēšot samazināt SEG emisiju intensitāti un panākt oglekļa mazietilpīgu un resursu efektīvu attīstību, kā arī veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Ūdelēm izbēgot no zvēraudzētavām, tās ātri pielāgojas dzīvei savvaļā. Likumprojektā teikts, ka Latvijā audzētās Amerikas ūdeles uzskatāmas par invazīvu sugu, jo tās izkonkurē mazākās Eiropas ūdeles un apdraud daudzas vietējās sugas, sevišķi zivis, abiniekus, rāpuļus un putnus. Amerikas ūdeles ir galvenais ūdensputnu mirstības iemesls Latvijā.

Grozījumi arī mazināšot Covid-19 vīrusa izplatības un citu zoonožu risku. Kā novērots Latvijas zvēraudzētavās un citviet, iespējama SARS-Cov-2 pārnese no cilvēka uz ūdelēm un pretējā virzienā. Mutāciju rezultātā zvēraudzētavās radušies un cilvēkiem nodoti vīrusa paveidi, pret kuriem nupat izstrādātās vakcīnas var nebūt efektīvas, klāsta grozījumu autori.

Lai novērstu nozares radīto risku sabiedrības veselībai, tika nolemts pārtraukt zvēraudzēšanu Nīderlandē jau 2021.gadā, kā arī pārtraukt ūdeļu audzēšanu, izkaujot ap 15- 17 miljonus ūdeļu Dānijā. Kažokzvēru pavairošana Covid-19 vīrusa izplatības risku dēļ apturēta arī Zviedrijā un Itālijā.

Vienlaikus anotācijā minēts, ka šādi grozījumi ļaus novērst draudus patērētāju veselībai. Lai kažokāda kalpotu un nesapūtu, tā ir jāapstrādā ar toksiskām ķimikālijām, piemēram, formaldehīdu, kas var izraisīt vēzi un ģenētiskus defektus. Formaldehīds, hroms un citas toksiskas vielas bīstami lielos daudzumos atrastas lielā daļā no pārbaudītajām kažokādas apkaklēm bērnu apģērbos un citos kažokādas izstrādājumos Eiropā.

Minētie grozījumi paredz zvēraudzēšanas nozares darbības pārtraukšanu Latvijā no 2026.gada 1.janvāra, tādēļ negatīvi ietekmēs esošos zvēraudzētājus. 2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas.

Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem.

Ņemot vērā pārejas periodu, parlamentārieši nesaskata būtisku ietekmi uz 2021., 2022., 2023.gada budžetiem.

LETA jau ziņoja, ka sprostā pie Saeimas mēnesi plāno uzturēties cilvēki, lai paustu atbalstu kažokzvēru audzēšanas aizliegšanai. Pašvaldībā ir saņemts biedrības "Dzīvnieku brīvība" piketa pieteikums, kurā plānots izmantot sprostu. Piketa laiks pieteikts no 14.septembra plkst.8 līdz 15.oktobrim plkst.21.

Pasākums saistīts ar Saeimā iesniegto sabiedrisko iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanas aizlieguma noteikšanu.

"Sastopot deputātus ceļā uz darbu, pusdienu pārtraukumā un atceļā uz mājām, mēs atgādināsim viņiem par dzīvniekiem, kuri ir ieslodzīti zvēraudzētavu sprostos, un mudināsim pieņemt aizliegumu," mājaslapā "sprosts.lv" norādījuši pasākuma organizētāji.

Rīkotāji aicina brīvprātīgos izglābt dzīvniekus no kažokādu industrijas, pavadot vienu dienu vai nakti sprostā un info teltī pie Saeimas. Katra maiņa paredzēta 12 stundas gara.