Merkele vēršas pie Baltkrievijas robežas hibrīduzbrukumu lietā (9)

Vizītes gaitā Polijā Merkele runāja par migrantu plūsmu, kas caur Baltkrieviju tiek virzīta uz ES austrumu valstīm - Latviju, Lietuvu un Poliju.

"Aicinājums Baltkrievijas pusei ir - saprast, ka neaizsargātie cilvēki no citiem reģioniem tiek izmantoti kā subjekti hibrīduzbrukumos," ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki kopīgajā preses konferencē sacīja Merkele.

"Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepieņemami - īstenot šādus hibrīduzbrukumus, izmantojot cilvēkus,"

sacīja kanclere, norādot, ka par šo jautājumu runājusi ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Šiem migrantiem atbalsts būtu jāsniedz humānās palīdzības organizācijām, un "Polijas pusei ir jābūt tam atvērtam", piebilda kanclere.

Merkele norādīja, ka šī ir viņas pēdējā vizīte Varšavā, esot kanclera amatā, jo pēc šomēnes gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām viņa amatu atstās.

Nākamnedēļ viņa dosies uz Parīzi, lai pēdējās darba vakariņās tiktos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Gute deutsch-polnische Beziehungen sind für mich persönlich eine Herzensangelegenheit - Kanzlerin #Merkel nach dem Gespräch mit dem polnischen Ministerpräsidenten @MorawieckiM im Warschauer #Łazienki-Palast.@Amb_Niemiec pic.twitter.com/8hqvvmXQWz

— Steffen Seibert (@RegSprecher) September 11, 2021

Pēc viņas teiktā, arī Polijā tāpat kā Vācijā pastāv dažādi politiskie uzskati, bet viņas kā kancleres uzdevums vienmēr ir bijis darīt visu, lai atrastu kopīgu risinājumu arī tad, ja tas nav viegli. Jo mēs jau no vēstures zinām, ka no viedokļu dažādības rodas aizspriedumi, no tiem savukārt – slikti vārdi, bet no šiem vārdiem – vēl sliktākas lietas.

Merkele augstu vērtē visu Polijas valdību skaidro skatu uz ģeostratēģiskajiem izaicinājumiem. Vācijas kanclere atzina, ka Eiropa lielā mērā pati ir atbildīga par savu drošību, ko Vācija arī dara, saskaņā ar Velsas vienošanos, palielinot aizsardzības budžetu, taču Polija tai šajā ziņā ir priekšā, jo arī sarežģītos sociālajos apstākļos atvēl aizsardzības 2% no IKP. Tā ir pareiza nostāja un Vācijai tas vēl ir jāsasniedz.

Uz Polijas, kā arī Lietuvas un Latvijas robežas ar Baltkrieviju pēdējo mēnešu laikā izveidojusies krīze, jo robežu lielā skaitā nelegāli mēģina šķērsot migranti, kurus pierobežā nogādājis Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīms, šādi Lukašenko cenšoties atriebties Rietumiem par sankcijām, kas Minskai noteiktas prezidenta vēlēšanu falsifikācijas un opozīcijas protestu brutālās apspiešanas dēļ.

Minska pamatā Irākas, kā arī Afganistānas un citu valstu pilsoņus sūta pāri robežai Lukašenko režīma izvērstā hibrīdkara ietvaros, lai radītu nestabilitāti ES, skaidro rietumvalstis.