Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Varakļānu novadā sasniegta augstākā vēlētāju aktivitāte 2021.gada pašvaldību vēlēšanās

Varakļānu pašvaldības vēlēšanas 657. vēlēšanu iecirknī Varakļānu kultūras namā.
Varakļānu pašvaldības vēlēšanas 657. vēlēšanu iecirknī Varakļānu kultūras namā. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Varakļānu novadā sasniegta augstākā vēlētāju aktivitāte 2021.gada pašvaldību vēlēšanās - sestdien uz vēlēšanu iecirkņiem devušies 59,39% no balsstiesīgajiem, kamēr Rēzeknes novadā šis rādītājs sasniedzis vien 25,97%, liecina Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Varakļānu novadā no kopumā 2544 reģistrētajiem vēlētājiem vēlēšanās piedalījās 1511 jeb 59,39% vēlētāju. Vairums balsu - 1 108 - vēlēšanās tika nodotas Varakļānu vēlēšanu iecirknī.

Rēzeknes novadā, kur ir 24 946 balsstiesīgo, nobalsoja 6479 jeb 25,97% vēlētāju, kas ir mazāk nekā vidēji Latvijā jūnijā notikušajās vēlēšanās. Aptuveni septītā daļa balsu - 901 - Rēzeknes novadā nodota Viļānu vēlēšanu iecirknī, kuram pēc aktivitātes sekoja Maltas iecirknis - 463 nodotas balsis - un Griškānu iecirknis - 393 balsis.

Pašvaldību vēlēšanās jūnijā Latvijā kopumā nobalsoja 34,09% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Arī Latgalē jūnijā aktivitāte bija līdzīga valsts kopējam rādītājam - toreiz nobalsoja 34,03% balsstiesīgo latgaliešu.

Vislielākā vēlētāju aktivitāte jūnijā tika reģistrēta Preiļu novadā, kur nobalsoja 45,4% vēlētāju, bet Varakļāni šo rādītāju būtiski apsteidza. Savukārt zemākā aktivitāte bija Augšdaugavas novadā, kur nobalsoja 28,6%.

Latgalē pēc vēlētāju aktivitātes aiz Preiļu novada sekoja Balvu novads, kur jūnijā nobalsoja 41% vēlētāju, un Ludzas novads - 37,6%.

Vēlēšanas Rēzeknes un Varakļānu novados notika trīs mēnešus vēlāk nekā citās pašvaldībās, jo novadu aprises ietekmēja Satversmes tiesas lēmums, kas liedza Varakļānus pievienot Rēzeknes novadam.

Politologs: Varakļānu novada iedzīvotāji pauduši skaidru vēstījumu par novada piederību

Varakļānu novada iedzīvotāji pašvaldības domes vēlēšanās pauduši skaidru vēstījumu par novada piederību Vidzemei, nevis Latgalei, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens.

Viņš skaidroja, ka vēlētāju aktivitāte Rēzeknes novada un Varakļānu novada domes vēlēšanās parāda, ka tad, kad saskata jēgu balsošanai, tad vēlētāju aktivitāte ir liela.

Varakļānu novada domes vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis "Latvijas attīstībai" (LA) saraksta līderis un līdzšinējais pašvaldības vadītājs Māris Justs, kurš iepriekš pauda viedokli par Varakļānu novada piederību Vidzemei.

Līdz ar to varot secināt, ka cilvēki caur šo balsojumu pauduši diezgan skaidru savu attieksmi un nostāju šajā jautājumā, skaidroja Ikstens.

Savukārt Rēzeknes novada domes vēlēšanās kopumā satraukumu bija ievērojami mazāk un vēlēšanām nebija tādas simboliskas nozīmes, kā Varakļānos.

Arī vēlēšanu rezultāti liecina, ka šī novada domē sagaidāma koalīcijas veidošana.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu