Saeimas deputātu saruna ar viltvārdi izmantota “Sputnik” vakcīnu propagandā (6)

Raidījumā žurnālisti skaidro, ka televīzijas kanāli sarunas ierakstus izmanto, lai Latviju apvainotu «ārzemju aģentu» atbalstīšanā un parādītu, cik labās domās Latvijas iedzīvotāji ir par «Sputnik V» vakcīnu.

Tā sauktie interneta jokdari «Vovans» un «Leksus», kuru darbība, Latvijas izlūkdienesta ieskatā, atbilst Kremļa politiskajām interesēm, augustā internetā publicējuši sarunas ierakstu ar Saeimas deputātiem.

Jau vēstīts, ka viņi šī gada pavasarī uzdevās par Navaļnija sabiedroto Volkovu un videokonferences režīmā tikās ar vairāku valstu parlamentāriešiem, tajā skaitā Saeimas Ārlietu komisiju.

No publicētā ieraksta fragmenta izriet, ka attālinātās tikšanās laikā runāts par sankcijām pret Krieviju, Kremļa opozīcijas iespējām apvienot spēkus, Navaļnija komandas izmeklēšanām un vakcīnām pret Covid-19.

Sarunu kopumā var raksturot kā mierīgu, bez izlēcieniem vai provokācijām. Taču tai uzmanību pievērsa Krievijas valsts finansētie televīzijas kanāli RT un Rossija 24. Pēdējais no kanāliem no 16 minūšu garās sarunas bija uztaisījis dramatisku ziņu sižetu, kurā galvenie vēstījumi bija divi: ka Latvija gatava atbalstīt Navaļnija komandu, ko Kremlis uzskata ārzemju aģentiem un ekstrēmistiem, un ka Latvijā «Sputnik V» vakcīnas uzskata par glābiņu pret Covid-19.

«Es domāju, ka «Sputņik» vakcīna ir ļoti labs instruments Putinam. Un kaut kādā ziņā viņš ir sasniedzis mērķi. Aptaujas nesen parādīja, ka vairāk nekā 40% Latvijas sabiedrības grib vakcinēties ar «Sputņik»,» Krievijas televīzijas kanāls citēja Ārlietu komisijas vadītāju Rihardu Kolu (NA).

Kols šādi atbildēja uz neīstā Volkova jautājumu, ko Latvijā domā par «Sputņik» vakcīnu. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs arī pauda, ka Krievija vakcīnu izmanto propagandas nolūkos, un aicināja Navaļnija komandu izmeklēt, kas tieši finansē vakcīnas izstrādi.

Kola teikto Rossija 24 pavērsa kā Latvijas politiķu mēģinājumus pasūtīt Navaļnijam un Volkovam izmeklēšanu.

«Man personīgi, protams, tā ir mācība,» par komisijas iekrišanu viltvāržu lamatās LTV raidījumam «de facto» tagad saka Kols. Viņš stāsta, ka sarunas laikā nekas nelika apšaubīt Volkova identitāti.

«Varbūt tā viena nianse, tagad attinot atpakaļ to sarunu, kas indikatīvi varēja liecināt, ka varbūt kaut kas varētu nebūt kārtībā. Tas bija jautājums, vai Latvija būtu gatava finansiāli atbalstīt,» atceras Kols.

Lai gan «Vovana» un «Leksusa» publicētajā sarunas fragmentā nav redzams kā neīstais Volkovs izskatījās, jo ierakstā viņa videokamera nav ieslēgta, gan Kols, gan citi komisijas deputāti LTV raidījumam apgalvoja, ka runātājs bija ieslēdzis videokameru. Viņu no īstā Volkova nevarēja atšķirt, sacīja deputāti.

Saeima sarunu neierakstīja, tāpēc nav skaidrs, vai kāds no viltvāržiem par Volkovu bija pārģērbies, vai arī izmantota kāda modernāka tehnoloģija, piemēram, foto vai video viltojums.

Jāatzīmē, ka atsevišķās sarunās ar citu valstu parlamentāriešiem, kas publicētas internetā, nepārprotami skaidrs, ka aktīvistiem nekādas smalkākas metodes nebija jāizmanto – viens no viņiem Aleksejs Stoļarovs ar iesauktu «Leksus» primitīvi pielīmējis sev tumšu bārdu un nogrimējies, lai kaut nedaudz atgādinātu Volkovu.