Salīdzinot dārzeņu ražību no hektāra pērn un šogad, kopējās šī gada provizoriskais ražas zudums varētu būt aptuveni 30%, atzina biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Latvijai neraksturīgie laikapstākļi veicinājuši lielāku ražas zudumu (2)
Viņa skaidroja, ka ražas zudumu ietekmēja Latvijai neraksturīgie laikapstākļi.
Precīzu ražas zudumu vēl nevar aprēķināt, jo lielākā daļa dārzeņu nav novākti no laukiem, taču kopumā tas varētu būt apmēram 30%.
Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka krietni cietuši ir kartupeļi, jo lietainais pavasaris aizkavēja kartupeļu stādīšanu, savukārt ilgstošais karstuma un sausuma periods tiem neļāva izaugt, turklāt daudzviet lakstus noēda Kolorādo vaboles. Pēc tam laksti nokalta un raža īsti neizveidojās.
"Šobrīd zem lakstiem var atrast pa kādiem četriem kartupeļiem," piebilda biedrības pārstāve.
Rezultātā, kā secināja Dzelzkalēja-Burmistre, kartupeļu raža ir aptuveni divas reizes mazāka nekā pērn. Tomēr situācija visos reģionos nav vienāda, jo raža var atšķirties arī vienā saimniecībā - ir lauki, no kuriem var iegūt 30 tonnas kartupeļu no hektāra, un ir lauki, no kuriem var iegūt vien desmit tonnas.
Burkānu, kāpostu un galda biešu raža prognozējama par trešdaļu mazāka nekā pērn. Bietes gan esot "mazliet atjēgušās" no karstuma un, iespējams, ka kaut kas vēl izaugšot, jo biešu vākšana parasti notiek tikai oktobra sākumā. Pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, karstumu labāk pārcieta tās saimniecības, kurām bija iespēja savus laukus laistīt.
Vaicāta par ražas ietekmi uz tirgu, Dzelzkalēja-Burmistre atzina, ka ražas zuduma rezultātā iepirkuma cenas šobrīd ir augstākas. Cita starpā par 60% pieaugušas kartupeļu cenas, tomēr pagaidām vēl nav zināms, vai tas audzētājiem kompensēs zudumus, jo kartupeļu cenu būtiski ietekmē situācija Polijā, kas ir lielākie konkurenti vietējiem dārzeņu audzētājiem.
"Pircējiem noteikti jāņem vērā, ka dārzeņi veikalos maksās vairāk nekā iepriekšējos gadus," brīdināja Dzelzkalēja-Burmistre.
"Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. "Zemnieku saeimas" biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedrības biedri apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.