:format(webp)/nginx/o/2021/09/13/14064833t1h7d9d.jpg)
Arī šogad 2021. gada joku Nobela balvas (Ig Nobel) saņēmuši paši dīvainākie un šķietami nevajadzīgākie pētījumi zinātnē. To skaitā ir pētījums, kurā zinātnieki eksperimentēja ar kājām gaisā apgrieztiem degunradžiem, pētīja baktērijas izkošļātās košļenēs, klausījās kaķu murrāšanā un ostīja kinoteātru telpas.
Balvu bioloģijā saņēma zviedru pētniece Sjūzena Šoca, kura analizēja kaķu murrāšanas dažādos toņus komunikācijā ar cilvēku.
Balvu ekoloģijā saņēma Spānijas un Irānas pētnieki, kuri izmantoja ģenētisko analīzi, lai salīdzinātu dažādās baktērijas, kas atrodamas izkošļātās, dažādās valstīs un vietās atrastās košļenēs.
Balvu ķīmijā saņēma Vācijas, Lielbritānijas, Jaunzēlandes, Grieķijas, Kipras un Austrijas pētnieki, kuri, izmantojot ķīmisko analīzi, pārbaudīja, vai kinoteātra skatītāju radītā smaka varētu palīdzēt atklāt vardarbības, seksualitātes un narkotiku lietošanas incidentus filmās.
Ekonomikas balva devās pie Pavlo Blavatskija, kurš pētīja, kā valsts politiķu tuklums ir saistīts ar korupcijas līmeni valstī.
Balva medicīnā tika pasniegta četriem pētniekiem, kuri demonstrēja, ka seksuālais orgasms ir tikpat efektīvs aizlikta deguna ārstēšanā kā tam paredzētās zāles.
Miera balva tika pasniegta ASV pētnieku grupai, kuri pārbaudīja hipotēzi par to, ka cilvēkiem evolūcijas ceļā bārda ir attīstījusies tāpēc, lai mazinātu iespēju “dabūt pa muti”.
Balva fizikā pasniegta pētnieku komandai, kura veica eksperimentus, lai noskaidrotu, kāpēc gājēji nemitīgi nesaduras viens ar otru. Savukārt kinētikas balva devās pie citas pētnieku grupas, kura pētīja to, kāpēc gājēji reizēm saduras viens ar otru.
Entomoloģijas balvu saņēma autori pētījumam: “Jauna metode tarakānu kontrolei uz zemūdenēm”.
Transporta balvu savukārt piešķīra pētnieku komandai, kuri veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai degunradžus ar helikopteru drošāk ir transportēt, ja dzīvnieks atrodas kājām gaisā.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)