Pēc tīšās inficēšanas pētījuma dalībniekiem bija jādzīvo karantīnā, divas reizes dienā nododot Covid-19 testu un asins analīzes. Viņi arī valkāja īpašas maskas, kas spēj noteikt vīrusa daļiņas izelpā. Pētnieki arī testēja virsmas istabās, kurās dzīvoja pētījuma dalībnieki, lai noskaidrotu, vai uz tām atrodams vīruss.
Pētījuma dalībnieki izolētajās istabās aizvadīja divas līdz trīs nedēļas. Netika konstatēts neviens smagas saslimšanas gadījums. Pēc tam katrs dalībnieks saņēma atlīdzību 4500 sterliņu mārciņu apmērā. Kečpols norāda, ka lielākā mērā brīvprātīgos tomēr motivējis altruisms un vēlme dot ieguldījumu slimības pētniecībā, nevis nauda.
Ir "ļoti, ļoti sarežģīti samērot" potenciālos ieguvumus ar iespējamajiem riskiem, skaidro pensionētais pediatrs un PVO ekspertu komitejas loceklis Hjū Deiviss. Īpaši spraigas diskusijas izvērtās par diviem jautājumiem - kādu informāciju pētījuma autoriem jāsniedz tā dalībniekiem, lai tie pilnībā saprastu, uz ko parakstās, un kāda ārstēšana tiks sniegta saslimšanas gadījumā.
Atšķirībā no iepriekšējiem šāda veida pētījumiem, kas tika veikti ar labi zināmām un izpētītām slimībām, Lielbritānijā veiktie pētījumi ir pirmie, kas norisinās pandēmijas laikā, norāda Kečpols.
Iegūtās zināšanas pētnieki grasās lietot jaunu medikamentu un vakcīnu izstrādē.
Arī Nīderlande izrādījusi interesi par līdzīga pētījuma veikšanu, taču pagaidām vēl tikai izvērtē ekspertu grupas viedokļus par ētiskajiem apsvērumiem.