Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

SIF sācis kampaņu sabiedrības saliedētības veicināšanai (3)

Foto: Sabiedrības integrācijas fonds

Ar diskusiju par Latvijas sabiedrības saliedētību "Vienoti dažādībā: vai tas ir iespējams Latvijā?" Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sācis kampaņu "Izstāstīt saliedētību", informēja SIF pārstāve Zane Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka kampaņas mērķis ir laikā, sabiedrība dažādu iemeslu dēļ ir polarizējusies un savstarpējās attiecības starp dažādām tās grupām mēdz būt saspīlētas, aicināt ieraudzīt dažādās sabiedrības saliedētības dimensijas, izprast to nozīmi un sniegtās iespējas.

Jēkabsone vērsa uzmanību uz to, ka šī gada sākumā tika apstiprinātas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam". Pamatnostādnes nosaka rīcības virzienus, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju aktivitāti un līdzdarbošanos valsts attīstībā. Noteikti šādi rīcības virzieni - nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija.

Viens no pamatnostādņu galvenajiem saliedētības politikas ieviesējiem ir SIF. Pamatnostādņu darbības laikā paredzēts, ka SIF īstenos programmas, kas stiprina iedzīvotāju piederību Latvijai, veicina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un aktīvu pilsonisko līdzdalību, kā arī ceļ sabiedrības tolerances līmeni.

SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce diskusijā uzsvēra, ka patlaban sabiedrībā teju ikviens ir saskāries ar viedokļu dažādību un pat polarizāciju - vakcinācija, vides jautājumi, kopdzīves regulācijas aspekti, patvēruma meklētāji un citi jautājumi, kas ir dienaskārtībā, tāpēc saliedētības jautājums ir īpaši būtisks.

Pūce akcentēja pilsoniski aktīvas sabiedrības nozīmi saliedētas sabiedrības veidošanā un atzina, ka cieņpilna diskusija pirms lēmumu pieņemšanas būtu viens no veidiem, kā veicināt saliedētību. Tāpat arī valsts pārvaldes institūcijām būtu jānodrošina pozitīva pieredze pakalpojumu saņemšanā, lai veicinātu uzticību valstij.

Latvijas Universitātes (LU) docents un pētnieks, filozofs un publicists Igors Gubenko norādīja, ka saliedētībai ir jāattiecas uz visiem. Viņš norādīja, ka ikdienā tiek runāts par iekļaujošu saliedētību, taču tā var būt arī izslēdzoša - kādas grupas, minoritātes, atstumšana var kļūt par instrumentu saliedētības veidošanai šaurākā lokā.. Viņa ieskatā, lai nevirzītos uz šāda veida saliedētību, ir svarīgi saprast, cik atvērti esam tieši iekļaujošai saliedētībai.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, zinātņu doktors informācijas un komunikācijas nozarē un mediju eksperts Sergejs Kruks aicināja izprast dažādus mijiedarbības veidus, uzsvēra līdzdalības, izpratnes, motivācijas un atgriezeniskās saites lomu saliedētas sabiedrības veidošanā. Kruks norādīja, ka caurmērā sabiedrības attieksme pret saliedētības jautājumiem ir normāla.

Savukārt antīko zinātņu doktore, publiciste, konservatīvo domātāju portāla "telos.lv" galvenā redaktore Agnese Irbe skaidroja, ka saliedētība var būt gan morāli pozitīva, gan negatīva, piemēram, mafija vai bandītiski grupējumi, kas darbojas ļoti saliedēti, bet ar negatīvu mērķi. Viņa atzina, ka vispirms ir svarīgi definēt labu mērķi, uz ko visiem tiekties.

Jēkabsone uzsvēra, ka SIF nodrošina efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniedz nozīmīgu atbalstu nevaldības sektoram, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību. Galvenie darbības virzieni: nevaldības sektora, mazākumtautību, ģimeņu, diasporas, sociāli neaizsargāto un mediju atbalsts.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu