Lobēšanas likumprojekta izstrāde ir iegājusi finiša taisnē - tuvākā mēneša laikā tas varētu nonākt Saeimā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja parlamenta deputāte un darba grupas lobēšanas atklātības likuma izstrādei vadītāja Inese Voika (AP).
Voika: Lobēšanas likumprojekta izstrāde iegājusi finiša taisnē (2)
Pēc viņas teiktā, paša likumprojekta izstrāde jau ir pabeigta, bet patlaban tiek rakstīta anotācija, "lai pastāstītu tās lietas, ko mēs šajā likumā ņemam vērā, un arī tās, ko mēs neņemam vērā, lai pēc tam, likumu piemērojot, būtu skaidrs, ko mēs esam izdarījuši".
Voika stāstīja, ka darba grupa ir pamatīgi strādājusi vairākus gadus, izpētot vairāku citu valstu pieredzi lobēšanas jautājumos, un nolēmusi pieturēties pie tiem principiem, kurus patlaban pamatā izmanto Eiropas Savienības (ES) institūcijas. Tas nozīmē, ka slogs, kādā veidā un cik atklātiem jābūt, vairāk tiks likts uz valsts, nevis nevalstisko organizāciju vai biznesa pārstāvjiem, klāstīja deputāte. Valsts pārstāvjiem būšot jāreģistrējas, norādot, kādas intereses tie pārstāv.
Vaicāta, kādi sabiedrībai varētu būt pirmie redzamākie ieguvumi no topošā lobēšanas atklātības likuma, Voika atbildēja, ka šis normatīvais akts "pateiks, ka interešu pārstāvībā atklātībai ir jābūt - deputātiem ir jāpasaka, ar ko tie ir konsultējušies, tas pats attiecas arī uz ministrijām un pašvaldībām".
Lūgta nosaukt, kur patlaban pastāv lielākie privāto interešu lobēšanas necaurspīdīguma riski, politiķe kā piemēru minēja Saeimas deputātu priekšlikumu iesniegšanu likumprojektiem. Pērn valsts budžeta likuma projekta izrādes procesā trīs deputāti esot iesnieguši pilnīgi identiskus priekšlikumus. "Tas arī varbūt ir labi, ka kāds ir sasniedzis daudzu deputātu ausis, bet būtu labi zināt, kuri tieši tie bija," skaidroja parlamentāriete.
Voika ir pārliecināta, ka šajā Saeimā ir politiskā griba, lai lobēšanas atklātības likumu pieņemtu. Vienlaikus gan viņa arī paredz, ka par to komisijā vēl gaidāmas diskusijas.