Pirmie iespaidi: modernizētais Škoda Kodiaq SportLine 1.5 TSI (2)

Kas tad īsti ir Kodiaq. Pirmkārt, tas ir Škoda lielākais un ietilpīgākais krosovers, kura neparastais nosaukums patiesībā ir piemeklēts ļoti mērķtiecīgi un trāpīgi. Tāpat kā pārējiem Mlada Boļeslavā dzīvojošā uzņēmuma krosoveriem Kamiq un Karoq, arī lielā Kodiaq nosaukumu noslēdz burts Q. Tomēr saknes izcelsme meklējama aiz tālām jūrām Aļaskā, kur Kadjakas (Kodiak) salā ir Kadjakas pilsēta, bet apkārtējos mežus un tuvējās salas apdzīvo vairāki tūkstoši Kadjakas lāču.

Lūk, tā arī ir tā analoģija, kas loģiski izskaidro vārda izvēli - Kodiaq ir lielākais un spējīgākais no visiem Škoda krosoveriem, bet Kadjakas lācis - lielākais no brūnajiem lāčiem, kurš varenības ziņā piekāpjas vien Arktikas pavēlniekam, baltajam lācim. 

Otrkārt, tas ir automobilis, kurš 2016. gada izskaņā pēdējā brīdī tika pieteikts konkursam Latvijas Gada auto 2017, pēdējā brīdī no rūpnīcas tika atvests pie mums, lai konkursa žūrija pagūtu ar to iepazīties, un acumirklī iekaroja ekspertu izlases simpātijas. Rezultātā Kodiaq kļuva ne tikai par Gada auto 2017 un uzvarēja papildu nominācijā Gada ģimenes auto, bet ātri vien kļuva par bieži sastopamu parādību Latvijas autoceļu tīkla ainavā.

Un pamatoti, jo tie, kas aplūkoja un izmēģināja Škoda Kodiaq, ātri vien saprata, ka pat bāzes versijā modelis sniedz visu to, kas ne pārāk prasīgam vidusmēra autobraucējam vajadzīgs. Tas ir labs, pārdomāts aprīkojums, daudz vietas salonā gan cilvēkiem, gan viņu mantām, laba braukšana un efektīvi dzinēji. Tagad, piecus gadus pēc oriģinālā modeļa iznākšanas, Kodiaq ir atjaunots gan formā, gan saturā un, lai gan izskatās gandrīz tāpat kā iepriekš, tomēr ir citādāks. Protams, arī labāks.

Ja par dizainu, tad izmaiņu tiešām nav daudz. Tās ir detaļās, ko tā ar pirmo skatienu nemaz nepamanīsi. Tikai noliekot blakus oriģinālo 2016. gada Kodiaq un jauno 2021. gada modeli, redzams, ka SUV automobilim ir citādāka priekšpuse ar jaunu radiatora režģi, citādāku skatienu lukturos un jaunu bamperu, kā arī aizmugures noformējums. Pamata proporcijas un profilā ievilktās līnijas ir palikušas nemainīgas un Škoda lielais krosovers aizvien būs viegli atpazīstams kā Kodiaq. Ja paskatās dziļāk aiz ārējās čaulas, tad jaunumu jau ir vairāk. Piemēram,

Kodiaq tagad no rūpnīcas jau standartā izbrauc ar LED lukturiem priekšā un aizmugurē, turklāt pieejamas ir arī tā dēvētās gaismas diožu matricas,

kas izslēdz un ieslēdz atsevišķus lukturu segmentus, aptumšojot zonas ar priekšā un pretī braucošajiem un spoži izgaismojot pārējo brauktuves daļu, kā arī ceļa malas. Rudenī tas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka ātri iestājas krēsla un kļūst tumšs, bet savvaļas dzīvnieku paradumi pārvietoties starp mežu masīviem nemainās.

Priekšējie matricu LED lukturi ir tikai viens ķeksītis Kodiaq aprīkojuma jaunumu sarakstā. Kad ieraušos pie stūres, kas aizvien ir mana iecienītākā vieta jebkurā auto, skatam paveras pilnīgi jauns priekšējais panelis. Te vairs nav slēdžu ar Škoda zīmolam agrākajos gados raksturīgo zaļo fona apgaismojuma toni, bet gan nepārprotami un viegli nolasāmi slēdži ar baltiem indikatoriem Volkswagen grupas labākajās tradīcijās. Izskatās klasiski un moderni vienlaikus. Nenoliedzami moderns ir centrālais ekrāns ar skārientaustiņiem sānos, vienīgi to uztveru ar divējādām sajūtām. It kā saprotams, ka tā ir aktuālā mode un nepieciešamība iet laikam līdzi paģēr fizikālo slēdžu pakāpenisku aizstāšanu ar gludām virsmām, kas reaģē pat uz vieglāko pieskārienu, tomēr ir lietas un vietas, kur aizvien prasās sajust īstu pogu un klikšķi. Pats multimediju ekrāns gan padziļinātus komentārus neprasa - dzidrs un ar augstu detalizāciju. Atminos, ka vēl salīdzinoši nesenā pagātnē kāds premium zīmols bija iekavējis multimediju sistēmu modernizāciju un centrālais ekrāns bija tāds, kurā var pārskaitīt pikseļus, bet te tas nedraud.

Kas būtiski, krāsains displejs ir pilnīgi visos Kodiaq - sākot no bāzes modeļa, kur skārienekrāna diagonāle ir 6,5 collas, līdz augstākajām versijām ar 8 un pat 9,2 collu ekrānu. Pilnībā digitāls un dažādi konfigurējams tagad ir arī instrumentu panelis. Tas dod

iespēju vadītājam pašam izvēlēties, vai viņš vēlas aiz stūres informācijas gūzmu ar spidometru, tahometru, pārnesuma rādītāju, termometru un detalizētiem brauciena statistikas rādītājiem vai tukšumu ar pašu svarīgāko, piemēram, aktuālā ātruma indikatoru.

Atšķirībā no LED lukturiem digitālais instrumentu panelis nav standarta aprīkojums nevienai no jaunā Škoda Kodiaq versijām, un bāzes modelim pat netiek piedāvāts kā papildu opcija, bet, manuprāt, tas ir to vērts, turklāt cenu lapā redzams, ka maksā vien dažus simtus eiro, tātad kā budžeta klases viedtālrunis un automobiļa kopējo cenu būtiski neiespaido.

Komforta, braukšanas atbalsta un drošības sistēmu izvēles iespējas ir tik plašas, cik plaši maciņu var atvērt pircējs. Jāsaka gan, ka jau pats lētākais Kodiaq versijā Active ir pietiekami labi aprīkots. Tam ir viegli tonēti aizmugurējie logi, vieglmetāla diski, bez visiem pirmās nepieciešamības drošības spilveniem arī spilvens vadītāja ceļgalu aizsardzībai, asistents gaitas sākšanai pret kalnu, piekabes stabilizācijas sistēma, elektroniskā stāvbremze, vadītāja noguruma monitorēšanas sistēma, divspieķu ādas stūre ar radio un telefona vadības slēdžiem, bezatslēgas dzinēja iedarbināšanas sistēma, kruīza kontrole, Front Assist sistēma ar automātisko ātruma samazināšanas un bremzēšanas funkciju, kā arī gājēju atpazīšanas funkciju ātruma diapazonā no 10 līdz 60 kilometriem stundā un, ko jau paguvuši pamanīt visi, kam ir sanācis izbraukt ar modernizēto Kodiaq, - mazītiņa izņemama atkritumu tvertnīte priekšējo durvju sānu kabatā ar maisiņu. Kāds gan jau padomās “kas tad tur tik īpašs, tāds nenozīmīgs sīkums”. Tomēr tā ir viena no tām patīkamajām detaļām, kas Škoda automobiļus izceļ citu zīmolu automašīnu vidū. Jo, ja adaptīvā kruīza kontrole, kas saņem datus no vējstikla kameras un navigācijas sistēmas un jau savlaicīgi prot pielāgot ātrumu pirms asiem pagriezieniem un ātruma ierobežojumu zonām, jau ir piedzīvota citos auto, tad neskaitāmie

Simply Clever risinājumi rada sajūtu, ka tas, kurš ir izgatavojis šo auto, domā ne tikai par savu labumu, bet arī par vēlāko lietotāju ērtībām.

Par Simply Clever jau runāts daudz, tomēr nenāks par ļaunu atgādināt, ka Škoda automobiļi jau no rūpnīcas izripo ar ledus skrāpi aiz degvielas uzpildes vāciņa, plastmasas mēlīti pie priekšējā stikla, kur aizkabināt stāvvietas kvīti, lietussargu vai sniega birsti durvīs, logu šķidruma tvertnes vāciņu, kas ir atlokāms kā piltuve, USB-C ligzdām datu pārraidei un lādēšanai, kas aizsniedzamas no visām sēdvietām, kā arī dažādiem stiprinājumiem un tīkliem, un pat līdzi paņemamu LED lukturīti bagāžniekā. Ne visi labumi ir pieejami visiem Škoda modeļiem, taču pie iegādes der painteresēties, kas no šīm vienkāršajām, bet lieliskajām idejām būs mašīnā un ko varbūt der iegādāties papildus, jo Škoda kopā saskaitījuši ap 60 dažādiem Simply Clever risinājumiem.

Soli atpakaļ ieminējos par bagāžnieku un tas, kā jau Škoda automobiļiem raksturīgi, ir vienkārši milzīgs. Piecu sēdvietu Kodiaq gadījumā kravas telpas ietilpība ir 720 litri, bet ar nolocītām sēdekļa atzveltnēm - 2 kubikmetri un 65 litri. Ja izvēlas modeli ar divām bagāžnieka grīdā ielokāmām papildu sēdvietām, tad attiecīgie skaitļi ir no 270 litriem septiņu sēdvietu konfigurācijā līdz 2005 litriem ar nolocītiem trešās un vidējās rindas sēdekļiem. Trešās rindas lietderība ir jāizvērtē katram pašam, taču kā pilnīgi oficiāla iespēja mašīnā uzņemt vēl divus cilvēkus tā noteikti nav peļama opcija. Cita lieta ir sēdēšanas komforts. Ja priekšējo rindu pasažieri ir pretimnākoši un pabīdās nedaudz uz priekšu, tad kādu gabaliņu var pabraukt līdzi arī bagāžniekā. Tālā ceļojumā uz vietu pašā aizmugurē savukārt varētu parakstīties tikai bērni ar planšeti. Es - diez vai.

Es drīzāk sēdēšu priekšā pie stūres, jo tā ir un paliek labākā vieta mašīnā, turklāt Kodiaq sagādā prieku braukt arī tad, ja tam ir pats vājākais no šobrīd pieejamajiem dzinējiem.

Tas ir 1,5 litru TSI benzīna turbo motors ar 150 zirgspēkiem un cilindru atslēgšanas funkciju. Ko tur izlikties, šis auto nav nekāda raķete, tomēr paātrinās pietiekami dinamiski (9,9 sekundes līdz simtam šāda izmēra automobilim nudien nav daudz) un galvenais - ir kluss, nosvērts un bez liekām vibrācijām. Laikā, kad par aviosatiksmi un lidojumu grafikiem nevari būt īsti drošs, Kodiaq pilnīgi noteikti ir laba alternatīva, ar ko doties iepazīt tuvus un tālus Eiropas nostūrus. Vietas pietiks visiem, un arī patēriņš nav kosmisks. Man divās dienās pilsētā un ārpilsētā vidējais kombinētais rādītājs bija 7,6 litri uz 100 kilometriem. Tātad ar 60 litru degvielas tvertni var nobraukt ap 790 kilometriem, bet, ja sevi piespiež piedomāt pie stila, tad sanāks arī pāri 800.

Tā vien šķiet, ka Škoda ir nolēmuši savus potenciālos draugus un klientus pārlieku nemocīt ar modeļu modifikācijām un iespējām izvēlēties starp desmit dažādiem motoriem. Kodiaq ir pieejams kā bāzes modelis Active, kas jau ir diezgan labi aprīkots, bet tam seko aprīkojuma līmeņi Ambition, Elegance un kompānijas dibinātāju Vāclava Laurina un Vāclava Klementa vārdā nosauktais modelis Laurin & Klement, kurš jau no ārpuses izskatās pēc premium automobiļa. Sportiskāka ievirze ļauj izdalīt SportLine modeli ar tumšāku interjeru un stingri konturētiem sēdekļiem, bet modeļu klāstā galīgais vārds sakāms modelim Kodiaq RS. Ar 240 zirgspēku turbomotoru tas ir ne tikai jaudīgākais, bet arī dārgākais no kodiakiem. Ja izteiktu dinamiskas braukšanas ambīciju nav, tad motoru paletē pāreju starp 150 un 240 ZS veido 2 litru benzīnnieks ar 190 ZS un 2 litru dīzeļdzinēji ar 150 un 200 ZS. Pilnpiedziņa? Jā, arī tā Kodiaq ir paredzēta visiem modeļiem, izņemot 1,5 litru TSI. Taču šādam auto arī ir savas priekšrocības un tā ir cena, jo

ar manuālo pārnesumkārbu priekšpiedziņas Škoda Kodiaq maksā no 25 600 eiro.

Raksts tapis sadarbībā ar Škoda.