:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071458t1he797.jpg)
Oranžie un melnie stabiņi, kas redzami galvaspilsētas ielās un arī vairākās vietās uz šosejām Pierīgā, ir raisījuši asas diskusijas gan saistībā ar to iegādei, uzstādīšanai un uzturēšanai iztērētajiem līdzekļiem, gan vispārējo lietderību un devumu satiksmes drošībai.
Stabiņgeita, stabiņu sērga, stabiņu avantūra. Šādus un līdzīgus apzīmējumus ieguva krāsaino, ar atstarojošajiem elementiem aplīmēto plastmasas mietiņu epopeja, kas izraisīja asas viedokļu sadursmes.
Vieni apgalvoja, ka stabiņi ceļ vispārējo satiksmes drošības līmeni, citi mēģināja atrast pierādījumus, ka nepamatoti izšķērdētas milzīgas naudas summas un ka no stabiņiem nav nekādas jēgas, bet vēl citi tos vienkārši nodēvēja par šķērsli, kas traucēs brīvi pārvietoties un kritiskās situācijās var pat būt dzīvības un nāves jautājums, ja neatliekamās palīdzības brigādes auto nevarēs piebraukt pie ēkas ar sasirgušo, ja tās priekša būs nosēta ar melnajiem vai oranžajiem mietiņiem.
/nginx/o/2021/09/15/14071457t1hed98.jpg)
Zināmā mērā izklausās pēc pamatotām bažām, tomēr par stabiņiem atbildīgie reiz norādīja, ka tie ir pietiekami elastīgi, lai auto droši varētu braukt pāri. Tādā gadījumā stabiņš pielieksies un pēc tam acumirklī atkal sasliesies stāvus, turpinot pildīt savu uzdevumu - uzskatāmi iezīmēt brauktuves robežas.
Lai pārbaudītu, vai šis apgalvojums atbilst patiesībai, TV3 raidījums Zebra tā vadītāja Paula Timrota personā veica praktisku eksperimentu. Proti, viņš nolūkoja ceļam pieskrūvētus stabiņus un ar savu auto tiem vienkārši pārbrauca pāri. Izkāpjot no auto un aplūkojot eksperimenta iznākumu, atlika vien secināt, ka stabiņi stāv kā stāvējuši. Tādējādi apstiprinājumu guva atbildīgo personu par stabiņiem iepriekš stāstītais, ka tie veidoti no tāda materiāla, kas nenodara kaitējumu transportlīdzeklim, kā arī paši stabiņi netiek bojāti.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2021/09/15/14071464t1h0762.jpg)