Lietuvas pārstāve: ECT mēģina pārvērst par hibrīduzbrukuma ieroci (8)

Pēc viņas teiktā, Lietuva uzskata, ka lūgums noteikt pagaidu aizsardzību iesniegts, ļaunprātīgi izmantojot šo procedūru un, iespējams, sniedzot tiesai nepatiesu informāciju, turklāt nav ņemts vērā apstāklis, ka runa ir par migrantu krīzi, kuru "inspirē un uztur trešā valsts".

ECT pagājušajā nedēļā noteica pieciem afgāņiem pagaidu aizsardzību uz laiku līdz 29.septembrim, norādot, ka Lietuvas robežsargi nedrīkst viņiem likt doties atpakaļ uz Baltkrieviju.

Kā ziņots, otrdienas vakarā robežsargi šos cilvēkus aizturēja Ignalinas rajonā, aptuveni 250 metrus no Baltkrievijas robežas. Viņi robežsargiem nevarēja uzrādīt nekādus dokumentus, izņemot ceļojuma dokumentu kopijas telefonos.

Ap notikušo ir daudz neskaidrību. Lietuvas institūcijas norādījušas, ka nav objektīvu datu, kas apliecinātu, ka šie cilvēki pirms ECT lēmuma būtu atradušies Lietuvā, savukārt viņu advokāte apgalvo pretējo. Par afgāņu pašreizējo atrašanās vietu nebija skaidrības, līdz otrdienas pievakarē portāls "Delfi.lt" ziņoja, ka ar ārvalstniekiem sazinājusies šā medija žurnāliste, un publiskoja videoreportāžu, kurā viņa mežā sarunājas ar šiem cilvēkiem un stāsta, ka viņi ir pārguruši, nosaluši un viņu mobilie tālruņi drīz būs izlādējušies.

Turp devās robežsargi, kas afgāņus aizturēja un izsauca mediķus, kuri konstatēja, ka piecu ārvalstnieku veselībai briesmas nedraud, un migranti tika nosūtīti uz robežsardzes iecirkni, kur pārlaida nakti.

Trešdien paziņots, ka afgāņi lūguši Lietuvu piešķirt viņiem politisko patvērumu.

Kā izteikusies Bubnīte-Širmene, lai gan tas nozīmē, ka ECT noteiktie aizsardzības līdzekļi attiecībā uz viņiem vairs nav aktuāli, Lietuva grib panākt, lai nevis vienkārši tiek pārtraukta to piemērošana, bet lai tie tiek atzīti par spēkā neesošiem no pieņemšanas brīža.

Pēc viņas vārdiem, tam, kā arī pašam tiesas lēmumam būs nozīme šīs lietas tālākajā izskatīšanā.

"Pats galvenais, uz ko mēs vēlējāmies norādīt tiesai, - lai pati ECT būtu ļoti uzmanīga un piesardzīga, jo to tiek mēģināts izmantot, ievelkot kā ieroci hibrīduzbrukuma kontekstā," piebildusi Lietuvas pārstāve.

Viņa arī uzsvērusi, ka Lietuvas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā nedrīkstētu izmantot, lai sagrautu Lietuvā demokrātiju, apejot nacionālo tiesisko regulējumu.

ECT tika norādījusi, ka prasības iesniedzēji ir Afganistānas pilsoņi, kas Baltkrievijā ieradušies augustā un apgalvo, ka bēguši no Afganistānas, kuru savā kontrolē pārņēmis "Taliban" režīms, jo tur viņiem draudētu vajāšana.

Kā trešdien paziņoja Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta vadītājs Rustams Ļubajevs, notikumus ap pieciem afgāņu migrantiem viņš uzskata par "izrādi, kuras režisors atrodas otrā robežas pusē, Baltkrievijā", bet kurā "diemžēl visai svarīgas lomas spēlē arī daži Lietuvas pilsoņi".

Pēc ECT lēmuma šie afgāņi jau bija aizturēti Lietuvas teritorijā, bet viņiem likts atgriezties Baltkrievijā. Kā uzsvēris robežsardzes vadītājs, tas darīts saskaņā ar augusta sākumā pieņemto iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu, kas robežsargiem dod tiesības neielaist valstī ārvalstniekus, kuri šķērso robežu nelikumīgi.

Pati Bilotaite savukārt brīdinājusi, ka, manipulējot ar notikumiem Afganistānā, tiek mēģināts atvērt jaunu nelegālās migrācijas maršrutu.

Reaģējot uz krasu nelegālo migrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuva vasarā izsludināja ārkārtējo situāciju. Kopš 3.augusta saskaņā ar iekšlietu ministres rīkojumu Lietuvas robežsargi migrantiem liek doties atpakaļ.

No gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4100 nelegālo migrantu, bet kopš rīkojuma stāšanās spēkā šķērsot robežu neatļautās vietās liegts vairāk par diviem tūkstošiem ārvalstnieku.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.