Levits: Eiropai ir vajadzīgs pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus (1)

Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji pavēstīja, ka Levits sanāksmē uzsvēra Eiropas kopējo vērtību nozīmi Eiropas stratēģiskās autonomijas stiprināšanā, "taču kopējas vērtības nenozīmē identiskas vērtības, un ir jāakceptē arī zināms vērtību plurālisms, lai svarīgos jautājumos saglabātu vienotību".

Valsts prezidents norādīja, ka Covid-19 pandēmijas izraisītie traucējumi pasaules tirdzniecības un piegādes ķēdēs vēl vairāk akcentējuši Eiropas ārējo ievainojamību, tādēļ ir īstais brīdis strādāt pie ES noturības iespējamiem nākotnes izaicinājumiem.

"Eiropai ir vajadzīgs pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus, kur visām dalībvalstīm ir vienādi noteikumi, tiek ievēroti godīgas konkurences principi. Dažādojot ārējās piegādes ķēdes un palielinot iekšējās spējas, jo īpaši veselības aprūpes iekārtās un farmācijā, Eiropa var kļūt izturīgāka pret turpmākajiem traucējumiem. Turklāt vērienīgās digitālās un zaļās pārmaiņas ir iespēja vēlreiz apliecināt Eiropas vadošo lomu pasaulē inovāciju un tehnoloģiju jomā. Vienlaikus ir jāapzinās, ka Eiropas labklājība un interešu aizstāvība nav iespējama bez sadarbības ar līdzīgi domājošiem partneriem," sanāksmē sacīja Levits.

Runājot par Eiropas gatavību turpmākām krīzes situācijām, Levits uzsvēra, ka ir svarīga cieša ES koordinācija attiecībā uz draudiem, tai skaitā saziņas un informācijas aprites uzlabošana starp dalībvalstīm un ES iestādēm.

"Latvija aicina apsvērt iespēju organizēt par Eiropas lietām un iekšlietām atbildīgo ministru sanāksmi par gatavību krīzei un tās pārvaldību. Mērķis būtu iegūt skaidru priekšstatu par ES institucionālo struktūru, darbībām un procesuālajiem pasākumiem krīzes situācijās. Tas palīdzētu identificēt un novērst mūsu vājās vietas, kā arī efektīvi izmantot mūsu spējas," teica Levits.

Diskusijā par multilaterālisma nozīmi Valsts prezidents pozitīvi novērtēja ASV prezidenta Džo Baidena ieceri decembrī rīkot virtuālu demokrātijas samitu, kurā paredzēts pulcēt dažādu pasaules valstu līderus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, uzņēmējus un filantropus. Valsts prezidents uzsvēra nacionālas valsts nozīmi ES kā demokrātijas fokusu.

Apspriežot aktuālos drošības jautājumus, tika pieminēta arī pašreizējā situācija Afganistānā. Pēc Levita sacītā, varas pārņemšana ietver pienākumus pieturēties pie starptautiskajām saistībām un nodrošināt visiem afgāņiem cilvēktiesības, drošību un brīvu pārvietošanos.

Arajološas grupa ("Arraiolos group") ir ES dalībvalstu prezidentu tikšanās, kur tradicionāli piedalās parlamentāro republiku prezidenti, kuru pienākumos neietilpst izpildvaras funkcijas. Pirmā grupas sanāksme pēc toreizējā Portugāles prezidenta Žorža Sampaio iniciatīvas notika 2003.gadā Portugālē, Arajološā. 2018.gada 13.-14.septembrī Latvijā norisinājās 14. Arajološas grupas neformālā sanāksme.