Kad Kurzemes vēji iepazīti gan Dižjūras, gan Mazjūras krastos, jādodas izzināt “Līvu ceļa” Vidzemes piekrastes posmu. Nez, vai tur vēji mierīgāki, viļņi zemāki un cilvēki atvērtāki? Ai, stereotipi. Katram reģionam ir sava burvība, salīdzināt tos šķiet lieki, bet kārtīgi iepazīt – būtiski. Aidā, laiks doties ceļā!
“Līvu ceļš” ir viens no septiņiem Kultūras ministrijas kampaņas “Atrastā Latvija” ietvaros radītajiem kultūras un dabas tūrisma maršrutiem, kuros apkopoti sešdesmit atjaunoti vai no jauna izveidoti tūrisma objekti. Līdz 5. septembrim ikkatram interesentam bija iespēja reģistrēties dalībai spēlē, doties piedzīvojumā un izzināt Latviju no jauna. Protams, objekti nekur nepazudīs, tāpēc izstrādātie maršruti iedvesmos doties ceļā vēl ilgi. “Līvu ceļš” vijas no Jūrkalnes līdz pat Salacgrīvai, bet šis raksts aizvedīs uz Vidzemes piekrasti.
Vai zini, kas ir Carnikavas lielākais lepnums? Nēģi! Zvejniecības tradīcijas šajā pusē dzīvas jau kopš līvu ciemu laikiem. Vēsturei ritot savu gaitu, senās tradīcijas nav gājušas postā, vien pielāgojušās un pārveidojušās. Arī mūsdienās Carnikavā sastopamas vairākas zvejnieku ģimenes, kuras joprojām piekopj senču arodu. Lai iepazītu Carnikavas vēsturi un izsekotu līdzi zvejniecības un nēģu zvejas attīstībai cauri laikiem, jādodas uz Carnikavas Novadpētniecības centru. Ja ēka tev šķiet jau kaut kur redzēta, tā varētu būt taisnība – nams celts kā kopija zvejnieka un pārcēlāja mājām “Cēlāji”, kas reiz atradās pie Gaujas grīvas, bet jau 1966. gadā kā izcils zvejnieku sētas paraugs pārvests uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Lai iztēlē uzburtu ainas no sendienām, vērts aprunāties ar Novadpētniecības centra darbiniekiem, kuri var izstāstīt krāšņus stāstus iz vēstures lappusēm, kā arī iepazīstināt ar krājuma priekšmetiem. Novadpētniecības centrā var ne tikai izglītoties par nēģiem un zvejniecību, bet arī atpūsties, jo omulīgajā pagalmā Gaujas krastā iekārtota piknika vieta, ugunskura vieta un šūpoles.
:format(webp)/nginx/o/2021/09/02/14042816t1hd1c9.jpg)