Zinātnieki: Kamēr cilvēce neiegūs imunitāti pret Covid-19, pandēmijas beigas nav vērts gaidīt (58)

Sliktākais scenārijs ir daudz nepatīkamāks – teorētiski vakcīnas var kļūt neefektīvas pret jauniem vīrusa paveidiem, un tādā gadījumā viss sākas no sākuma – augsti saslimstības viļņi, ierobežojumi, lokdauni, kā arī steidzama jaunu vakcīnu izstrāde.

Vai nu inficēti, vai vakcinēti

“Bloomberg” aptaujātie zinātnieki ir vienisprātis, ka tuvākā pusgada laikā pandēmijas beigas nav vērts gaidīt. Tuvāko mēnešu laikā turpināsies lokāla mēroga slimības uzliesmojumi, un vietām atkal nāksies slēgt skolas, likt strādājošajiem iespēju robežās veikt savus darba pienākumus attālināti, bet slimnieki pārslogos slimnīcas.

Minesotas universitātes Infekcijas slimību un politikas centra direktors, ASV prezidenta padomnieks Maikls Osterholms uzskata, ka jauns globāla mēroga uzliesmojums ir gaidāms rudens-ziemas sezonā. Eksperti pieļauj, ka vīruss neatkāpsies līdz brīdim, kamēr 90-95% Zemes iedzīvotāji nesasniegs imunitāti pret Covid-19. To var iegūt, vai nu vakcinējoties, vai izslimojot. Turklāt, jāņem vērā, ka daļā populācijas būs zināmas nevakcinēto “kabatas”, piemēram, jaundzimušie.

“Piecas vislabāk dokumentētās gripas epidēmijas 130 gadu laikā rada aptuvenu priekšstatu, kā varētu attīstīties Covid-19,” norāda epidemiologs, veselības zinātņu doktors Roskildes universitātē Dānijā Louns Simonsens. Viņš skaidro, ka ilgstošākais gripas uzliesmojums ilga piecus gadus, un tolaik pasaule divu trīs gadu laikā pārvarēja četrus šīs infekcijas viļņus. Koronavīrusa izplatība ir straujāka –

līdz otrā gada beigām pasaule atrodas trešā viļņa vidū, un nozīmīgs saslimšanas gadījumu skaita kritums tuvākajā perspektīvā nav redzams, saka epidemiologs.

Pilnīgi iespējams, ka Covid-19 nesekos citu infekciju pēdās. Šis vīruss ir daudz lipīgāks un nāvējošāks nekā gripa, un no tā nepilnu divu gadu laikā miruši 4,6 miljoni cilvēku. Kopumā Covid-19 ir divas reizes nāvējošāks nekā jebkāda cita veida gripa, skatoties kopš “spāņu gripas” laikiem.

“Uz tēzi, ka vīrusi ar laiku kļūst maigāki, lai izvairītos no pārnēsātāju populācijas iznīcināšanas, paļauties nevar. Lai arī jaunās mutācijas ne vienmēr ir bīstamākas kā to priekšteči, pandēmijas ar laiku var kļūt nāvējošākas, jo vīruss pastāvīgi meklē iespējas adaptēties jaunajos saimniekos,” skaidro Simonsens.

Vakcīnas var kļūt nederīgas

Visvairāk zinātnieki pauž bažas par to, ka parādīsies tāds koronavīrusa paveids, pret kuru esošās vakcīnas būs neefektīvas.

“Mēs ļoti ceram, ka tas tā nenotiks. Dievs pasarg, mums tad viss būtu jāsāk no sākuma,” saka Simonsens. Atsevišķi epidemiologi pasaulē gan norāda, ka ar mutācijām Covid-19 var kļūt pilnībā “imūns” pret pirmās paaudzes vakcīnām. Japānā veikts pētījums rāda, ka ir dažas potenciāli bīstamas mutācijas, pret kurām vakcīnas nav efektīvas.

Covid-19 pandēmijas sākumposmā vairāki zinātnieki pieļāva, ka vakcīnas spēs nodrošināt pret to ilglaicīgu aizsardzību, kā, piemēram, pret poliomielītu. Tomēr, ņemot vērā, ar kādu ātrumu parādās jaunas mutācijas, koronavīruss šajā ziņā kļūst līdzīgs gripai. Tas nozīmē, ka pret Covid-19, visticamāk, nāksies vakcinēties katru gadu, bet vakcīnas tiks atjaunotas ar aizsardzību pret tā brīža aktuālajiem paveidiem.

Vēl viens bīstams notikumu attīstības scenārijs, par ko pauž bažas zinātnieki, – jauna koronavīrusa vai gripas vīrusa parādīšanās, kas tiek pārnests no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

Kad tas viss beigsies?

Citu variantu, kā ar masu imunitātes iegūšanu – vai nu dabiskā ceļā, vai ar vakcīnu palīdzību, zinātnieki neredz.

“Bez vakcinācijas cilvēks ir kā viegls medījums, tāpēc vīruss varēs viegli turpināt izplatīties un skars plašas iedzīvotāju masas jau šajā rudenī un ziemā,” saka Simonsens.

Pašlaik, neraugoties uz labiem vakcinācijas rādītājiem, daudzās valstīs, kā ASV, Lielbritānija un Izraēla, saslimstības rādītāji turas augstā līmenī.

Vakcinācijas sniegtā imunitāte gan palīdz ievērojami samazināt smagu saslimšanas un nāves gadījumu skaitu, tomēr rekordlielie saslimšanas rādītāji liecina – vīruss ir ticis līdz jauniešiem un citām grupām, kas pret vīrusu nav vakcinētas.

Daudzās valstīs vakcinācijas līmenis ir kritiski zems – piemēram, lielā daļā Āfrikas valstu vakcinēto skaits ir mazāks par 5%, bet Indijā ar 1,3 miljardu cilvēku lielu populāciju ir tikai 26% vakcinēto.

Oksfordas universitātes Medicīnas vēstures katedras docente Ērika Čartersa saka, ka

pandēmija nebeigsies vienā dienā – tas notiks dažādā laikā dažādās vietās, līdzīgi, kā tas līdz šim ir bijis ar saslimstības viļņiem.

“Katrai valstij ir savs ceļš. Piemēram, Dānija un Singapūra izvairījās no masveida saslimšanas, jau virzās pretim pēcpandēmijas nākotnei, pakāpeniski un uzmanīgi atgriežoties pie normālas dzīves. ASV un Lielbritānija turpina mazināt ierobežojumus, neraugoties uz to, ka saslimstības rādītāji ir ļoti tuvu antirekordiem. Ķīna, Honkonga un Jaunzēlande saglabā lokdaunus, lai gan tur ir ļoti maz inficēto. Pandēmija – tas nav tikai jautājums par bioloģiju, bet gan par politiku un sabiedrību. Tāpēc pandēmijas beigas dažādās valstīs būs dažādā laikā,” sacīja Čartersa.

Jebkurā gadījumā, par pandēmijas beigām nevarēsim runāt ne rīt, ne arī pēc dažiem mēnešiem – ar to nākas samierināties un turpināt cīņu. Vislabāk – vakcinējoties, lai pasargātu sevi no smagas saslimšanas, brīdina zinātnieki.