:format(webp)/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg)
Ūdens jau ilgu laiku tiek uzskatīts par uzticamu atjaunojamās enerģijas avotu. Tomēr dažādu klimatisko apstākļu dēļ pasaulē arvien biežāk ir gadījumi, kad hidroelektrostacijas (HES) ir spiestas stāvēt dīkstāvē. Vai klimata pārmaiņas ietekmēs HES darbību, un kāda situācija ar to ir Latvijā?
2019. gadā vairāk nekā pusi no atjaunojamās enerģijas visā pasaulē saražoja tieši HES. Šāda veida elektrostacijas vairākus gadu desmitus tiek uzskatītas par tīru enerģijas avotu, kas reiz uzbūvētas, spēs nodrošināt tuvāko reģionu ilgu gadu garumā.
Tomēr klimata pārmaiņas liek apšaubīt ar ūdeni ražotās enerģijas nākotni. 2021. gadā sausuma periodi visā pasaulē ir bijuši daudz biežāki un arī spēcīgāki. Tieši tādēļ pieaugošo gaisa temperatūru un to izraisītā sausuma dēļ šogad HES saražotais enerģijas apjoms ir bijis mazākais pēdējo desmitgažu laikā.
Pēc novērojumiem Daugavā, Latvijā būtiskas klimata izmaiņas un attiecīgi to ietekmi uz ražošanu “Latvenergo” vēl nevar identificēt.
Taču jāatceras, ka Latvijā tiek patērēta ne tikai Latvijā, bet “NordPool” reģionā saražotā elektrība un jautājums par klimata ietekmi jāskata ģeogrāfiski plašāk, jo elektroenerģijas ražošana Latvijā, Baltijā un “NordPool” reģionā kopumā ir atkarīga galvenokārt no patērētāja pieprasījuma rakstura.
“NordPool” reģionā ietilpst Baltijas un Ziemeļvalstis, un šajā mērogā elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs ir 16 reizes mazāks par Ziemeļvalstu patēriņu.