Skola kā loterija. Kā pandēmijā aug plaisa izglītības kvalitātē (8)

Cik Latvijā ir bērnu, kurus attālinātais process nogremdēja, jo tik ilgi mācīties vienatnē ar datoru viņi nespēja? Šādu datu nav. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka skolēnu sniegums 12.klašu centralizētajos eksāmenos nav sliktāks kā iepriekš.

Bet šis rādītājs ir mānīgs.

“Parādījās šķēres,” saka Limbažu valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce. Arī viņas skolā, piemēram, matemātikas eksāmena vidējais rezultāts – tāpat kā Latvijā kopumā – ir augstāks, taču “labākie rezultāti bija labāki nekā iepriekš, bet sliktākie bija sliktāki un mums netipiski zemi.” Pirmoreiz skolas vēsturē kāds skolēns nespēja sasniegt prasīto minimumu un atestātu nesaņēma.

Līdz tam nav bijis pat aizdomu, ka eksāmenu nenoliks. Jaunieši, mācoties attālināti, iemācījušies sadarboties. Puiša iesūtītie darbi vienmēr bijuši labi.

“Tiem, kam iet labāk un kas ir motivētāki uz sasniegumiem un mācīšanos, patika attālinātais process, un viņu rezultāti bija spoži,” stāsta Lāce. Izbaudījuši iespēju organizēt savu laiku, izdarīt ātrāk, daži divpadsmitie pat pamanījušies paralēli piestrādāt. “Savukārt tie, kuriem arī klātienē ir grūtāk koncentrēties un motivācija vājāka — viņiem ļoti grūti bija savākties. Saproti, ka jādara, bet mājās ir daudz kārdinājumu. Un tad viņi stundā it kā ir, bet dara pilnīgi kaut ko citu.”

Devītās klases šogad eksāmenus nekārtoja – tāpat kā sestās un trešās rakstīja tikai diagnosticējošos darbus. Vairumā attālināti, kas neļauj pārliecināties, cik darījuši paši, cik palīgi. Latvijas Universitātes pētniece Liena Hačatrjana šopavasar anketēja vairāk nekā 800 devītklasniekus un salīdzināja viņu vidējās atzīmes semestru beigās divu gadu garumā. Beidzot 9. klasi, sešos būtiskos priekšmetos tās bija nozīmīgi augušas. Vienlaikus skolēniem, kas norādījuši uz grūtībām attālināti tikt galā ar mācībām, vērtējumi bijuši zemāki nekā citiem.

Aug atšķirības skolu kvalitātē

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) secinājis to pašu, kas lasāms citu valstu pētījumos – attālināti mācību saturu nevar apgūt tādā apjomā kā klātienē. Dienests vērtē, ka kopumā vidusskolēni aizvadītajā mācību gadā nav apguvuši 30%, bet 1. – 6. klašu bērni – pat pusi vielas.

IKVD atzīst, ka pandēmijā pieaugusi nevienlīdzība skolu vidū. Izglītības kvalitāte visvairāk bijusi atkarīga no skolas vadības. Labāk tikušas galā skolas, kurās meklēti risinājumi, komunicēts ar vecākiem, regulāri izvērtēti rezultāti, pielāgots stundu saraksts, mācību līdzekļi un vērtēšana, negaidot metodiskus ieteikumus no ārpuses un nemeklējot vainīgos. Pandēmijas sākumposmā tādas bijušas aptuveni divas trešdaļas skolu.

Par to jādomā, analizējot Kristapa pieredzi. Viņš uz devīto klasi pārcelts ar vienu nesekmīgu atzīmi – fizikā. Mamma stāsta, ka šajā un vēl vairākos priekšmetos tiešsaistes stundas bijušas vienlaikus visām trim astotajām klasēm (to apliecina arī stundu saraksts). “Nevar monotonā balsī 80 bērniem stāstīt fiziku. Es kā motivēts pieaugušais nespētu uztvert, bet nemotivēti vai slikti motivēti pusaudži vispār to nevar izdarīt,” saka Anna. Skolas direktore Astrīda Račkovska sarunā ar Re:Baltica to nenoliedz, jo “skolotāji arī ir cilvēki, arī sēdēja karantīnā vai slimoja”.

Klātienes konsultācijas – ne visur

Kristapa mamma uzelpoja, kad valdība atļāva klātienes konsultācijas skolēniem ar mācīšanās grūtībām. To uzzināja nevis no skolas, bet medijiem. “Beidzot redzēju kaut kādu izeju visās šajās šausmās.” Taču skola klātienes konsultācijas nepiedāvāja. Uz e-pastu skolotājai saņēma zvanu, ka var nodrošināt tikai attālināti. Anna rakstīja IZM, jo “nezināju vairs, ko darīt”. Iesaistoties IKVD, klātienes konsultācijas tomēr notika, un puisis atzīmes izlaboja.

Anna domā, ka situācija nebūtu tik drūma, ja skola būtu sniegusi atbalstu dēlam uzreiz. Zvanu no skolas sociālās pedagoģes saņēmusi mācību gada pēdējās dienās kopā ar jautājumu – kāpēc vecāki paši nav prasījuši palīdzību agrāk? Arī psihologa konsultācijas piedāvātas tikai tagad, septembrī. To, ka skolēniem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku pieejams papildu atbalsts programmā “Pumpurs”, Anna uzzinājusi nevis no skolas, bet sava terapeita. Iesniegusi pieteikumu, bet ar to viss arī apstājies. Prasīt vēl ko pietrūcis spēka. “Man bija sajūta, ka es divās frontēs cīnos. Ar skolu un tad ar dēlu. Tā vietā, lai justos, ka sadarbojos un kopā mēģinām viņam palīdzēt. Visu laiku bija attieksme — kā tā var būt, ka Kristaps nevar un lai taču saņemas. Bet vai tad pilnīgi visi pārējie varēja?”

Bērni ar mācību grūtībām klātienē ar skolotājiem varēja tikties no 8.februāra. Bija skolas, kas iespēju izmantoja nekavējoties. Citas gaidīja martu, kad būs pieejams valdības piešķirtais finansējums. Citas to nedarīja vispār. IZM secina, ka no klātienes konsultācijām piešķirtajiem 12 miljoniem eiro izmantota tikai trešā daļa.

“Ja skolotājs pasaka, ka negrib šo virsstundu darbu veikt, es viņu piespiest nevaru,” saka direktore Račkovska. Kristapa gadījumā atteikuši arī “tāpēc, ka viņš parastajās konsultācijās neuzskatīja par vajadzīgu pieslēgties”.

Račkovska stāsta, ka par konsultācijām maksāts pārāk maz un daudzi pedagogi jau strādā pilnu slodzi. Citi pēc tiešsaistes stundām nevēlējās vēl doties uz skolu, jo baidījās inficēties sabiedriskajā transportā. Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsver, ka darbu labošana, saziņa ar vecākiem līdz vēliem vakariem skolotājus tā izdedzinājusi, ka “daudzi pateica – paldies, man to naudu nevajag!”

Nometnes – par vēlu

Kopumā pusizmantoti palika arī citi IZM virzītie krīzes risinājumi.

Kopš februāra beigām pašvaldībās ar zemu saslimstību daļa klašu drīkstēja mācīties klātienē. IZM apkopotā informācija liecina, ka vairākas skolas vienalga palika ciet. Norādīja uz nestabilo situāciju un to, ka audzēkņi un pedagogi brauc arī no “nedrošajām” pašvaldībām. Ne visur bija arī vēlāk atļauto āra nodarbību. Kristapa skolas direktore saka, ka ap skolu neesot piemērotas vides. Tāpēc “tie skolotāji, kas gribēja, tie arī šo iespēju izmantoja, galvenokārt komunikācijas dēļ”.

Arī ideja palīdzēt atgūties no mājsēdes bezmaksas vasaras nometnēs skolēniem, kam klājās visgrūtāk, nav īstenojusies. No valdības piešķirtajiem 2,2 miljoniem eiro izmantota knapi puse. Tikai dažviet speciāli uzrunāti tie bērni, kuriem tās bija paredzētas. Īpaši kūtra bijusi Rīga un citas lielās pilsētas. Pašvaldības skaidro, ka valsts šo iespēju izziņoja pārāk vēlu, kad tās un citi rīkotāji jau bija saplānojuši savas nometnes.

Citu valstu pētījumi rāda, ka attālinātajās mācībās vairāk cietuši sociāli mazāk aizsargātu ģimeņu bērni. Latvijā tādas analīzes nav. Nīderlandē pēc tikai astoņām nedēļām attālinātās skolas secināts, ka bērni, kuru vecākiem ir zemāka izglītība, mācību ziņā zaudējuši līdz pat 60% vairāk nekā pārējie. Belģijas flāmu daļā konstatēts, ka noslāņošanās gan starp skolēniem skolas ietvaros, gan starp pašām skolām augusi par 20%. OECD pērn publicēja pētījumu, kas šodienas skolēniem prognozē zemākus ienākumus nākotnē – jo skolas ciet ilgāk, jo ietekme lielāka. Visvairāk cietīs tie, kuru ģimenes nevar maksāt par privātstundām robu aizpildīšanai. Re:Baltica vairākkārt rakstījusi, ka Latvijā galvenokārt nozarē neveiktu reformu dēļ jau līdz šim bijusi liela skolu nevienlīdzība un trūcīgākie saņem sliktāku izglītību.

Par noslāņošanos liek domāt arī skolēnu nākotnes izvēles. LU pētniece Hačatrjana, šopavasar anketējot devītklasniekus, noskaidrojusi, ka attālināto mācību iespaidā daļa atteikusies no ieceres mācīties vidusskolā vai startēt uz augstāka līmeņa skolu.

IZM apstiprina, ka šoruden ievērojami audzis pieprasījums pēc profesionālās izglītības. Savukārt tālmācības skolas tiek burtiski šturmētas. Straujākais pieaugums ir sākumskolas klasēs.

Lielākoties tās ir maksas privātskolas, kurās līdz šim galvenokārt mācījās ārvalstīs dzīvojošie un tie, kas kādu iemeslu dēļ savulaik izglītošanos pametuši. To centralizēto eksāmenu rezultāti ar retiem izņēmumiem ir zemāki nekā Latvijā vidēji.

Varēja arī citādi

Limbažos, saprotot, ka nemotivēti skolēni diez vai pēcpusdienā no laukiem vēl brauks uz konsultācijām, izvēlējās citu modeli. Direktore Lāce stāsta, ka bērni ar mācību grūtībām nāca uz skolu un sēdēja klasē, no kuras skolotājs vadīja attālināto stundu pārējiem klasesbiedriem. “Darīja to pašu, tikai skolā. Lai koncentrētos, viņiem bija vajadzīgs pieaugušā atbalsts un pieskatīšana.”

Pavasarī ģimnāzijā vairs nevarēja atrast tukšas telpas – katrā bijis viens vai pat divi bērni, kuru atbalstam piesaistīja “praktiski visus cilvēkus, cik mums skolā ir – karjeras pedagogu, pagarināto grupu pedagogus, visus”. Izmantoja arī papildspēkus – pašvaldības jauniešu centra deju un vokālās grupas vadītājus, kuri nav skolas darbinieki, bet pieteikušies paši, jo jutuši vajadzību palīdzēt.

Skola arī nolēmusi, ka attālinātajās mācībās skolēniem nebūs mājasdarbu, jo “viņi jau ir mājās, mācīšanās ir viņu mājas darbs”. Mācības organizējuši tā, lai arī pārbaudes darbus var izpildīt un iesniegt stundu laikā. Atteikušies no attālināti neapgūstamā un mazāk būtiskā satura, piemēram, sportā pietika iesūtīt ar viedtālruņa lietotni fiksētu pastaigu vai citas fiziskās aktivitātes.

Pavasarī ģimnāzijā vienalga secināja, ka nopietnas mācību problēmas ir 92 no tās aptuveni 700 audzēkņu. Direktore par to nevairās runāt publiski, jo ir pārliecināta, ka citās skolās situācija nav labāka un ilgstoši mācīties attālināti nedrīkst.

Vai šogad būs labāk?

Tikmēr IZM mācību robu lāpīšanā jaunajā mācību gadā paļaujas uz skolu un pedagogu profesionalitāti, un tām doto brīvību pašām lemt gan par rotācijas principu (lai augstas saslimstības apstākļos mazinātu drūzmēšanos, konkrētas klašu grupas uz skolu iet, piemēram, katru otro nedēļu), gan klātienes konsultācijām un citiem risinājumiem, par kuriem aizvadītajā gadā stundām strīdējās valdība. Realitātē tas nozīmē krasi atšķirīgus lēmumus jau pirmajās nedēļās. Piemēram, vecākajās klasēs, kur daļa skolēnu ir vakcinēti un saskaņā ar noteikumiem varētu turpināt mācības klātienē, gandrīz pusē gadījumu mājās vienalga aizsūtīta visa klase. Arī tāpēc, ka aprīkojuma trūkuma dēļ ir grūti vai pat neiespējami stundu vadīt tā, lai to dzird un redz gan skolā esošie, gan mājās palikušie.

Kristapa ģimenē jaunais mācību gads sācies bez cerībām, ka būs labāk. Uz augusta beigās noliktajām skolas konsultācijām puisis neaizgāja, jo “kāpēc man jāiet, ja esmu pārcelts”. Neaizgāja arī uz klases stundu – tā bija vienīgā, kas pirmajās trīs jaunā mācību gada dienās vispār notika, jo iestādi vēl remontēja. Sestdienā vecāki saņēma zvanu no pašvaldības policijas – kāpēc dēls neiet uz skolu?

Pēc tam, kad skola bija iesaistījusi policiju, tās direktore ar Re:Baltica runāt atsakās.

Vārds mainīts, redakcijai zināms.