Video Kalniete Latvijas ģeopolitisko stāvokli salīdzina ar 1940.gadu (15)

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete piedalās apvienības "Jaunā vienotība" rīkotajā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu gaidīšanas pasākumā partijas birojā Z.A. Meierovica bulvārī.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete piedalās apvienības "Jaunā vienotība" rīkotajā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu gaidīšanas pasākumā partijas birojā Z.A. Meierovica bulvārī. Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis patlaban ir tieši tāds kā 1940.gadā - Latvijai ir gara sauszemes robeža ar divām agresīvām diktatūrām - Krieviju un Baltkrieviju, kas savu mērķu sasniegšanai pārkāpj starptautiskās tiesības, šodien "Vienotības" kongresā sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete.

Viņa atzīmēja, ka "Jaunā vienotība" vienmēr ir iestājusies par modernām nacionālām vērtībām. "Mūsu tautas identitāte ir veidojusies nemitīgā mainībā un mijiedarbībā ar citu Eiropas tautu īpatnībām. Tapdami par latviešiem, vienlaikus esam tapuši eiropieši, tāpēc mēs piederam, esam piederējuši un piederēsim Eiropai," akcentēja eiroparlamentāriete.

Kalniete sacīja, ka šī apziņa nosaka mūsu politiskās un ekonomiskās izvēles, kā arī mūsu vērtību sistēmu, tāpēc Latvijas nākotne esot nesaraujami saistīta ar stipru un vienotu Eiropu.

Viņasprāt, jebkura politiska koķetēšana ar citiem ģeopolitiskiem scenārijiem ir risku pilna un apdraud to mieru un stabilitāti, kas ir Latvijas attīstības un pastāvēšanas garantija.

"Vienotības" kongresa tiešraides ieraksts

Partija "Vienotība", kas ir turpinājums partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai", no kurām vecākā ir dibināta pirms teju 20 gadiem, ir sasniegusi cienījamu briedumu un politisko pieredzi, partijas desmitgades kongresā teica Kalniete.

"Latvijas politiskajā ainavā, kurā laiku pa laikam uzmirgo partijas-viendienītes, bet citas aiziet nebūtībā pēc vienas Saeimas, 20 gadi ir cienījams vecums un pamatīga politiskā pieredze. Briedumu esam sasnieguši, kopā izejot caur uguni un ūdeni, grimstot un ceļoties, bet pat svarīgākais - mēs esam mācījušies no savām kļūdām un tapuši labāki, gudrāki, iekļaujošāki," akcentēja Kalniete.

Vienlaikus viņa piebilda, ka 1990.gada 4.maija "prieka reibumā" tikai retais iedomājās, ka atgriešanās ceļš Eiropā, pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un NATO, kā arī "atbrīvošanās no Homo Sovieticus mūsu apziņā" būs tik grūta.

Pēc Kalnietes domām, tieši mērķis pievienoties ES un NATO palīdzēja Latvijai pārtapt no postpadomju hibrīda par demokrātisku, tiesisku valsti un sabiedrību. "Vajadzība pēc drošības un sapnis par labklājību bija tik spēcīga motivācija, ka tā vienoja valdību un sabiedrību, īstenojot vissāpīgākās reformas," savā uzrunā partijas biedriem atzina viena no Atmodas laika līderēm.

Uzrunā kongresa delegātiem Kalniete atzina, ka ir sasniegts tas gaidītais brīdis, kad pirmā paaudze, kas ir dzimusi brīvībā, aktīvi ienāk visās valsts dzīves jomās. "Atbilstīgi mainās arī sabiedrība un vēlētāju kopums, kas sagaida savām interesēm un vērtībām atbilstošu politisko piedāvājumu. Tāpēc nākamajos gados "Vienotības" lielākais izaicinājums ir pārdomāti un plūstoši īstenot paaudžu maiņu, kā arī partijas vadībā iesaistīt vairāk sieviešu," uzskata EP deputāte.

Viņasprāt, ja gribam kļūt par modernu eiropeisku nāciju, tad katram sevī ir "jāapbedī Homo Sovieticus paliekas" un jāmācās pieņemt jauno, to iekļaut sevī, padarīt par savu, nedalāmi saaužot ar to vienreizējo, kas veido latvisko un kas mūs atšķir starp citām tautām.

"Tieši latviešu prasme sadarboties, atvērties noteiks Latvijas nākamo vietu Eiropā un pasaulē," akcentēja politiķe, piebilstot, ka viņa ir "Vienotības" biedre tāpēc, ka tā esot vienīgā partija, kas savā programmā un rīcībā apvieno modernu nacionālismu un atvērtību pasaulei.

Jau ziņots, ka šodien Valmierā notiek partijas "Vienotība" kongress, kurā politiskā spēka pārstāvji pārvēlē vadību un debatē par Latvijas ekonomikas izaicinājumiem un izaugsmes virzieniem, tautas labklājību un ataudzi, kā arī par klimata pārmaiņu vadību.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu