Pandēmijai turpinoties, arī ekonomiskā krīze nav pilnībā pārvarēta, jo aizvien saglabājas augsta nenoteiktība, šodien partijas "Vienotība" desmitgades kongresā sacīja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (V), piebilstot, ka ekonomikas atkopšanās procesā svarīga būs Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna efektīva ieviešana.
Dombrovskis aicina efektīvi ieviest Ekonomikas atjaunošanas plānu (7)
Viņš norādīja, ka pēdējais pusotrs gads ir bijis sarežģīts gan Latvijā, gan Eiropā kopumā, jo faktiski nācies pārvarēt dubultu krīzi - sanitāro un ekonomisko. Turklāt krīzei bijis ļoti izteikts sektorāls raksturs. "Daži tautsaimniecības sektori auga un attīstījās, kamēr citi sektori, pārsvarā tā sauktie kontaktsektori, piedzīvoja dziļu krīzi," skaidroja politiķis.
Īstenojot apjomīgus ekonomikas atbalsta pasākumus, Eiropas Savienībā (ES) izdevās ierobežot ekonomikas kritumu un bezdarba pieaugumu. Tagad stāvoklis Eiropas ekonomikā uzlabojas, norādīja Dombrovskis.
Viņš informēja, ka atbilstoši EK prognozei ES ekonomika šogad pieaugs par 4,8%, bet nākamgad par 4,5%. Tāpat EK izpildvicepreidents sacīja, ka daudzās ES dalībvalstīs ekonomika jau šogad pārsniegs pirmskrīzes līmeni, piebilstot, ka Latvijā tas jau ir noticis.
Savā runā Dombrovskis arī pievērsās vakcinācijas pret Covid-19 kampaņai, sakot, ka tā palīdz ekonomikai, jo ļauj mazināt ierobežojumus. Vienlaikus bažas radot atšķirīgais vakcinēšanās temps dažādās Eiropas valstīs.
Dombrovskis pauda satraukumu par to, ka Latvijā vakcinācijas rādītāji ir vieni no zemākajiem ES, kā arī par to, ka daudzās ES dalībvalstīs, arī Latvijā, šobrīd aug gan Covid-19 izplatība, gan slimnīcu noslodze. "Kopā ar jauniem vīrusa variantiem tas rada riskus arī attiecībā uz ekonomikas izaugsmi gan šogad, gan nākamgad," sacīja politiķis.
Tāpat viņš pievērsās inflācijas tendencēm, sakot, ka augustā eirozonas inflācija sasniedza 3% virs Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā 2% mērķa. Inflācijas pieaugumu pamatā nosakot īslaicīgi faktori, tomēr esot redzams arī cenu pieaugums ierobežotas kapacitātes rezultātā, īpaši būvniecības sektorā.
No viņa teiktā izriet, ka, sākot jaunā ES fondu plānošanas perioda un ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna investīcijas, būs nepieciešama rūpīga plānošana, lai daļa no pieejamajiem ES līdzekļiem nepazustu vienkārši būvniecības sadārdzinājumos.
Dombrovskis arī atgādināja, ka, pandēmijai turpinoties, ekonomiskā krīze nav pilnībā pārvarēta, jo joprojām saglabājas augsta nenoteiktība. Pēc viņa domām, ekonomikas atkopšanās procesā svarīga būs Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna efektīva ieviešana.
Viņš pozitīvi vērtēja to, ka Latvija bija starp pirmajām dalībvalstīm, kuru Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni tika apstiprināti jau jūlijā. Dombrovskis atgādināja, ka, pateicoties šim plānam, Latvijai grantu formā ir pieejami 1,82 miljardi eiro, kas ir aptuveni 6% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Esam sākuši otro kongresa cēlienu - diskutējam par svarīgākajām problēmām Latvijā un Eiropā. #Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils @aseradens: “Mums jāsagatavo pieaugušo izglītības sistēma, kurā katru gadu varētu piedalīties trešā daļa no strādājošajiem” https://t.co/lfL02Zs0yH pic.twitter.com/WdDdlpmHOq
— JAUNĀ VIENOTĪBA (@Jauna_Vienotiba) September 18, 2021
Pagājušajā nedēļā Latvija saņēma priekšfinansējumu 237 miljonu eiro apmērā, tāpēc, pēc viņa domām, šobrīd ir svarīgi sākt aktīvu darbu pie plāna ieviešanas.
Paredzēts, ka plāns atbalstīs investīcijas, kas nepieciešamas Latvijas ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas procesam. Plānā paredzēta arī virkne pasākumu saistībā ar nepieciešamajām reformām veselības aprūpē, augstākajā izglītībā un sociālajā sistēmā.
Latvijas plāns paredz atbalstu arī pētniecībai, inovācijām un tehnoloģiju izmantošanai tautsaimniecībā, sacīja Dombrovskis, papildinot, ka zemie ieguldījumi šajās jomās ilgstoši ir Latvijas konkurētspēju negatīvi ietekmējoši faktori.
"Domāju, ka lieki teikt, ka tieši pētniecība un inovācijas kopā ar reformām izglītības sistēmā ir tās jomas, kas noteiks mūsu valsts konkurētspēju nākotnē. Ņemot vērā to, ka pastāv tieša korelācija starp personu izglītības un ienākumu līmeņiem, izglītība ir faktors, kuram būs ļoti liela ietekme arī uz labklājības pieaugumu un nevienlīdzības mazināšanu," sacīja politiķis, norādot, ka Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna finansējums ir lieliska iespēja Latvijai. Tagad esot svarīgi to pilnvērtīgi izmantot.
Jau ziņots, ka šodien Valmierā notiek partijas "Vienotība" kongress, kurā politiskā spēka pārstāvji pārvēlē vadību un debatē par Latvijas ekonomikas izaicinājumiem un izaugsmes virzieniem, tautas labklājību un ataudzi, kā arī par klimata pārmaiņu vadību.