Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba
Iesūti ziņu!

Vidusjūras diēta un C vitamīns un locītavu veselības ābecē

Raksta foto
Foto: shutterstock.com

Locītavu galvenā funkcija ir nodrošināt brīvas kustības, taču dažkārt tās nespēj to veikt pilnvērtīgi. Locītavu veselības ābeci pārlapo uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane un farmaceite Linda Fevraļeva.

Biežāk locītavu problēmu cēlonis ir deģeneratīvas izmaiņas – audi gluži vienkārši noveco, taču izmaiņas locītavās var radīt arī palielināts ķermeņa svars un dažādas slimības, piemēram, reimatoīds artrīts, podagra un osteoartrīts.

Lai veicinātu kolagēna sintēzi – C vitamīns!

„C vitamīns ir antioksidants, kas palīdz organismam aizsargāt audus, piemēram, skrimšļu nodilumu. Jāņem vērā, ka organismā neveidojas C vitamīna rezerve, tādēļ katru dienu ir jāēd ar šo vitamīnu bagāti produkti – dārzeņi, augļi, ogas. C vitamīnu satur, piemēram, paprika, smiltsērkšķu un mežrozīšu augļi, upenes, Briseles kāposti, lapu kāposti. Ik dienu vajadzētu apēst vismaz 300 g dārzeņus un 200 g augļus. Īpaši svarīgi ir C vitamīnu uzņemt smēķētājiem,” saka uztura speciāliste.

Farmaceite piebilst, ka par C vitamīna nepietiekamību netieši var spriest, ja asiņo smaganas zobu tīrīšanas laikā, bieži asiņo deguns, ja, pat viegli sasitoties, rodas zilumi. C vitamīnu var uzņemt arī papildus, lietojot uztura bagātinātājus, kas pieejami dražeju, košļājamu tablešu, tablešu, ilgstošas darbības tablešu, kapsulu, pulvera vai putojošo tablešu veidā. C vitamīns nepieciešams arī kolagēna sintēzei, kas veido locītavu virsmu jeb skrimšļus, un tas ir arī cīpslu svarīga sastāvdaļa.

“Salīdzinoši bieži skrimšļu nodiluma izraisīto sāpju mazināšanai lieto pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, taču šie preparāti nelabvēlīgi ietekmē C vitamīna vielmaiņu,” uzsver „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Farmaceite norāda, ka kolagēnu, ko ar gadiem organisms izstrādā arvien mazāk, var uzņemt, lietojot atbilstošus uztura bagātinātājus. “Kolagēnam ir vairāki tipi, kas atrodas dažādās organisma struktūrās. Visbiežāk uztura bagātinātājos iekļauj I, II un III tipa kolagēnu. I tips līdz 90 % sastopams saitēs, kaulos, saistaudu plēvēs, arī radzenē un tas ir izturīgs pret iestiepumu. II tips ir izturīgs pret saspiešanu un sastopams acs stiklveida ķermenī un skrimšļos, bet III tips – asinsvadu sieniņās un asinsrades orgānos. Aptiekā kolagēns pieejams tablešu, pulveru, kapsulu, kā arī šķidrā veidā, ļaujot izvēlēties ērtāko tā papildu uzņemšanas veidu.”

Ieteicamā Vidusjūras diēta

Vairākos pētījumos apstiprināts, ka tieši Vidusjūras diēta dod dažādus ieguvumus arī locītavu veselībai. 2015. gadā Mičiganā (ASV) veiktais pētījums parādīja korelāciju starp pilnvērtīgu augu izcelsmes uzturu, kas atbilst Vidusjūras diētai, un ievērojami uzlabojušos funkcionālo stāvokli (veicot pašnovērtējumu) un sāpju samazināšanos pacientiem ar osteoartrītu un reimatoīdo artrītu. Anita Baumane skaidro: “Vidusjūras diētā uzsvars ir uz pilngraudiem jeb rupja maluma graudaugiem, dārzeņiem, augļiem, pākšaugiem, olīveļļu. Sarkanā gaļa pieļaujama vien pāris reižu mēnesī, savukārt treknās jūras zivis un citi jūras produkti ir jālieto vismaz divas reizes nedēļā. Zivju eļļā esošajām omega-3 taukskābēm piemīt pretiekaisuma īpašības un tās ir īpaši noderīgas locītavu sāpju gadījumā.”

Linsēklas un čia sēklas nodrošina lielisku polinepiesātināto omega-6 un omega-3 taukskābju attiecību vegānu un veģetārajā uzturā. Pētījuma autori apstiprina, ka apēdot 10 g linsēklu vai čia sēklu dienā, tiek uzņemts atbilstošs polinepiesātināto taukskābju daudzums.

Vidusjūras diēta ir piemērota lielākajai daļai cilvēku, jo tā nodrošina makro un mikroelementu uzņemšanu, kā arī barības vielu, kam ir antioksidantu un pretiekaisuma efekts, daudzveidību, kas ir svarīga locītavu veselībai,” saka speciāliste un piebilst, ka arī sarkanvīns ir Vidusjūras diētas klasika un šāda uztura piramīdas plāna sastāvdaļa, tomēr cilvēkiem, kuri alkoholu nelieto, pievēršoties Vidusjūras diētai, tas nebūt nav jāsāk lietot.

Dārzeņos, jo īpaši krustziežu dzimtas dārzeņos, piemēram, galviņkāpostos, ziedkāpostos, brokoļos un Briseles kāpostos ir daudz kriptoksantīna un sulforafāna. “Pētnieku grupa Merilendā (ASV) pētīja sulforafāna ietekmi uz locītavu slimībām un atklāja, ka tas mazina locītavu sāpes un iekaisumu, un var noderēt sportistiem kā antioksidants, kas pozitīva ietekmē locītavu veselību.

Ir vērts pieminēt arī kurkumu un ingveru. Šīs garšvielas ir bagātas ar vielām, kas samazina oksidatīvo stresu, iekaisumu un atvieglo locītavu sāpes. Kurkumu izmanto tradicionālajā Āzijas medicīnā. Tad kādēļ gan sāls vietā, piemēram, vārītām olām vai mērcei nepievienot kurkumu?” teic uztura speciāliste.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu