Fūrmanis: Vakcināciju nevajag izmantot politiskiem nolūkiem (14)

Runājot par salīdzinoši lēno vakcinācijas gaitu un arvien pieaugošo Covid-19 pacientu skaitu, Fūrmenis akcentēja, ka tas bija mājasdarbs, kas jāizpilda visai sabiedrībai kopumā. Pašreizējā situācija lielā mērā esot tās sabiedrības daļas atbildība, kura nav radusi iespēju vakcinēties pret Covid-19.

"Statistika rāda, ka vislielākais saslimušo, hospitalizēto un smagi slimo gadījumu skaits ir tajā populācijas daļā, kas nav pasargāta no Covid-19 infekcijas.

Līdz ar to vienīgais izejas mehānisms ir veicināt sabiedrības vakcināciju un izpratni par nepieciešamību vakcinēties. Savukārt galējais mehānisms ir noteikt papildu ierobežojumus," akcentēja LĀB viceprezidents.

Viņš norādīja, ka tā patlaban ir politiska izšķiršanās, vai no ierobežojumiem būtu jācieš tai sabiedrības daļai, kura ir vakcinēta. Fūrmanis uzsvēra, ka viņa ieteikums sabiedrībai kopumā būtu apdomāt un rūpīgi izvērtēt iespējas pildīt pilsonisko pienākumu un pienākumu pret vakcinēto sabiedrības daļu.

"Katrs saslimšanas gadījums nes līdzi postu. Katrs smags saslimšanas gadījums nes vēl lielāku postu un katrs nāves gadījums nes sēras. Mums ir veids, kā no tā izvairīties, un tā ir vakcinācija pret Covid-19," sacīja LĀB viceprezidents.

Runājot par to, kāpēc cilvēki izvēlas nevakcinēties, Fūrmanis norādīja, ka ārsti par Covid-19 vakcīnu efektivitāti saka vienu, bet atsevišķi politiķi - pavisam, ko citu. Viņš pieļāva, ka

neuzticēšanās vakcīnām ir neuzticēšanās valsts varai.

Tāpat LĀB viceprezidents norādīja, ka iepriekš vakcinācijas process bija pārāk politizēts un tā nedrīkstētu būt, jo tieši ārstniecības personas lems, kādā veidā notiks vakcinācijas pret Covid-19 process.

"Es aicinu sabiedrību un arī politiķus ieklausīties tajā, ko saka medicīnas profesionāļi, un mazāk klausīt tos cilvēkus, kuri mēģina uz sabiedrības polarizācijas rēķina palielināt savu politisko kapitālu. Tas ir acīmredzami, ka notiek sabiedrības šķelšana un to apzināti veic dažādas cilvēku grupas," pauda Fūrmanis.

Tāpat viņš akcentēja, ka nav pieļaujama situācija, kurā atsevišķi 13.Saeimas deputāti atļaujas necienīgi izturēties pret ārstiem. Fūrmaņa ieskatā, pašiem negribot, tas novedīs pie stingrākiem ierobežojumiem, ko patiesībā negrib neviens.

"Tie nav ekonomiski apsvērumi, tie šajā gadījumā ir medicīniski apsvērumi, lai mums būtu kapacitāte glābt cilvēku dzīvības.

Ņemot vērā, kāda ir saslimušo un stacionēto dinamika, varētu arī nebūt citas izvēles kā noteikt stingrākus ierobežojumus, bet tam ir jābūt galējam risinājumam," norādīja LĀB viceprezidents.

Jautāts, ar ko pašreizējā situācija atšķiras no tā brīža, kad Latvijā sākās Covid-19 pandēmija un tika izsludināta ārkārtējā situācija, Fūrmanis skaidroja, ka atslēga ir vakcinēto cilvēku populācija, kuras pirmajā saslimstības vilnī nebija, līdz ar to risks inficēties bija lielāks. Patlaban risks ir mazāks, jo ir cilvēki, kuri saņēmuši vakcīnu pret Covid-19 un ir pasargāti no smagas slimības gaitas un, iespējams, pat no stacionēšanas.

"Līdz ar to tas dod iespēju caur nedaudz citādu prizmu skatīties uz tālākiem lēmumiem. Jo lielāka sabiedrības daļa būs vakcinēta, jo gan valdībai, gan Veselības ministrijai būs vieglāk risināt jautājumu par tālāku ierobežojumu noteikšanu. Varbūtība, ka veselības aprūpes sistēma nespēj tikt galā ar saslimušo skaitu, ir mazāka, ja mums ir lielāka pasargāto cilvēku populācija," skaidroja Fūrmanis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka dažādās darba grupās saslimstības rādītāji tiek stingri uzraudzīti. Tāpat esot izstrādāti skaidri kritēriji, pie kādas dinamikas Veselības ministrija "pacels sarkano karogu".