"Dzīve ir garda": Virsnītis par kaislību pret ēdienu. Izmēģini arī gardo cepto ābolu recepti!!

Kā tā dzīvē sanāca, ka tapi par ēdienu blogeri, nevis IT cilvēku, mediķi vai juristu stīvā uzvalkā?

Kaspars Virsnītis: Kopš 12 gadu vecuma esmu pabijis tirdzniecības sfērā, starp citu - pārdot ir tas, ko protu vislabāk! Taču ēst gatavošana vienmēr bijusi mana ikdiena, un tā 2018. gada decembrī Marokā, neko īpaši nedomājot, izveidoju Instagram kontu @myfoodbloger un receptes no manas virtuves pārcēlās interneta vidē, un izrādījās, ka tas patīk ne tikai man un manai ģimenei, bet arī citiem. Es esmu bijis arī uzņēmējs stīvā uzvalkā, taču tā nav mana būtība - iestīvināties. Man patīk patrakot, pārkāpt iedomātās robežas, un savā virtuvē to varu darīt.

Kas tevi vilināja izmācīties par pārtikas tehnologu?

Kaspars Virsnītis: Mani vienmēr ir interesējis, kā var izcept to vai izvārīt šo. Mamma arī vienmēr ļāva būt līdzās virtuvē un piedalīties ēst gatavošanā, tāpēc es ļoti neprātoju, ko varētu mācīties, - zināju, ka tam jābūt saistītam ar ēdienu. Pēc pamatskolas Lielvārdē devos uz Rīgu. Es esmu deviņdesmito pārtikas tehnologs, kad modē bija Kijevas kotletes, bet šobrīd ir pavisam cits stāsts par ēdienu.

Es gatavoju ļoti intuitīvi, jo neesmu pavārs, man patīk vienkārši ēdieni, kas ir garšīgi, taču, lai cilvēkiem nav jāizmežģa galva, domājot, kur dabūt visas 50 ēdiena sastāvdaļas, un lai nebūtu sajūta, ka virtuve ir vieta, no kuras jābēg pa gabalu, jo grūti un sarežģīti.

Vai bērnībā arī biji kārs uz dažādiem ēdieniem, vai arī desmaize un makaroni bija viss, ar ko mazais Kaspars "uzlādēja" baterijas ikdienā?

Kaspars Virsnītis: Desmaize bija ekskluzīva manā bērnībā, tāpēc, kad pie tās tiku, es ar prieku to ēdu. Mājās bija visa manas bērnības laiku garšu klasika - aknu plācenīši, kotletes, biešu zupa, biezpiena sacepums. Es nekad nebiju izvēlīgs. Tagad mēs nevaram izdomāt, ko un kā ēst, vai pievienot safrānu vai tomēr tikai vaniļas pupiņas, jo visa ir daudz. Toreiz nebija jādomā - kas bija pieejams, to ēdām.

Esi dzīvojis Ņujorkā, Maskavā, izbraukājis Āfriku... padalies, ko katra no šīm valstīm tev devusi līdzi pieredzes pūriņā?

Kaspars Virsnītis: Ņujorka izmainīja manu dzīvi, tā mainīja visu.

Es biju vien 20 gadus vecs, kad turp devos ar dažiem simtiem dolāru kabatā. Ņujorka iemācīja izdzīvot, nepazust, vēlēties sasniegt vairāk.

Tā gan arī ir bijusi vienīgā vieta, kur man ir bijis liekais svars +10 kilogrami, jo hotdogi un burgeri man bija atklājums! Patiesībā visas nosauktās vietas ir mācījušas izdzīvot. Maskava skoloja nebaidīties domāt plaši un darīt arī tad, ja neviens netic.

Āfrikas piedzīvojums bija sapņa piepildīšana - pašam uzbūvēt kemperi, noticēt tam, ka varu, satikt cilvēkus un mācīties, ka pasaule ir dažāda.

Kāda, tavuprāt, ir Latvijas ēdienu garša?

Kaspars Virsnītis: Viss, kas pie mums izaug dārzā, ir visgardākais, un tā arī ir Latvijas garša. Es mīlu sezonalitāti, ražas laiku. Latvijas garša ir saprotama, tīra, tajā neprasās eksotiskas garšvielas, ar sāli un pipariem ir gana.

Kādi ir tavi paša iemīļotākie ēdieni?

Kaspars Virsnītis: Man tādu nav, jo garšo gandrīz viss. Nu labi, es neesmu baigais kartupeļu ēdājs. Man ļoti patīk gatavot liellopa gaļu, man ļoti garšo gaļa, taču gaļai ir jābūt labai, pie mums audzētai. Ja ēdam labu gaļu, tā nav jāēd kilogramiem, pietiek nedaudz pāris reizes nedēļā.

Kūkas un saldie ēdieni man padodas un patīk gatavot, taču pats es neesmu kūku ēdājs.

Atzīsties, kad pēdējo reizi aplēji roltonus?

Kaspars Virsnītis: Haha, Spānijas ceļojuma laikā šajā pavasarī mani bērni pirmo reizi uzzināja, kas ir roltoni. Amēlijai ir 12 un mazajam Kasparam 5. Roltoni nav tas, kas būtu mūsu virtuvē sastopami. Taču tā bija svētdiena, bijām Seviļā, visi veikali ciet, tik strādāja mazie kioski. Bija vajadzīgs silts ēdiens vakariņās, un ieraudzīju plauktā roltonus. Bērni gan nošķobījās, sakot, ka pagaršos, taču nav droši, ka ēdīs. Ēda, teica, ka garšo, taču lielu sajūsmu neraisīja, kas ir labi, jo roltonus neviens vairs nav prasījis.

Tev ir kupla ģimene - kā tu viņus iepriecini mājās? Vai gatavo visas ēdienreizes, vai ar Kristīni uz maiņām dalāt virtuvi?

Kaspars Virsnītis: Es esmu tas, kurš lielākoties gatavo ēdienu mājās. Kristīne saka, ka neprot gatavot, taču tā nav, prot pat ļoti labi, tik gardas lielās pankūkas, kā izdodas viņai, es neesmu nekur ēdis, un Kristīnes gatavotais tiramisu ir izcils! Tādās steidzīgās darba dienās mēdzam ēst ārpus mājas vai gatavo Kristīne kaut ko pavisam vienkāršu - cepeškrāsnī ceptu, pildītu papriku, tomātu, kabaču sautējumu, sēņu mērci, kādu zupu. Brīvdienu maltītes ir manā pārziņā, ceļojumos 100% gatavoju es.

Manējie zina, ka virtuve ir mana vieta, viņiem tas patīk, zinu, ka sievai īpaši, jo viņa tā arī godīgi pasaka, ka ēst gatavošana nav viņas aicinājums.

Tavs virtuves šedevrs - par kuru ēdienu esi dzirdējis visskaļākos aplausus?

Kaspars Virsnītis: Ņujorkas beigeļi - par tiem mani mājās mīl un draugi raujas ciemos.Taču vispieprasītākais ēdiens @myfodbloger ir bijis cepelīni un ķiršu ātrā kūka, rabarberu maize, arī beigeļi. Cepelīni ir manas sievasmātes recepte, tā ir nevainojama, jo viņa ir lietuviete un recepte tiek nodota no paaudzes paaudzē. Tas būs mans uzdevums iemācīt to gatavot mūsu bērniem.

Pēdējais, ko iemācījies ēst gatavošanas pasaulē? Kāds triks...

Kaspars Virsnītis: Cepot pildītus ābolus, tie augšdaļā nedaudz jāiegriež, lai cepoties nesaplīstu miza un āboli neizjuktu. Esmu iemācījies nepārcept liellopa gaļu, jo, ja liellopa gaļa ir nogatavināta, tā nav stundām jācep vai jāsautē.

Kas tev šķiet vissvarīgākais virtuvē, kur ikdienā tiek gatavots?

Kaspars Virsnītis: Virtuvei ir jābūt ērtai un pārdomātai. Es savu virtuvi mājās esmu būvējis pats, domājot par to, kur kas atradīsies, tā, lai viss būtu pa rokai, lai neveiktu liekas kustības un darbības. Esmu sajūsmā par mūsdienu tehnoloģijām virtuvē. PowerBoost iespējas indukcijas virsmām ir lielisks risinājums - burtiski sekunžu laikā var panākt, ka ūdens vārās, nav jāgaida, ka panna uzkarsīs, tā ir super karsta, lai varētu gatavot ēdienu uz lielas uguns, arī ūdens uzvārās vienā mirklī. Izmēģināju Electrolux indukcijas virsmu, kas savienota ar tvaika nosūcēju ar Hob2Hood® tehnoloģiju - tu ieslēdz virsmu un ieslēdzas arī tvaika nosūcējs.

Ja gatavošanas procesā palielinās tvaika apjoms, nosūcējs pats pielāgo savu darbības jaudu. Tā ir fantastiska funkcija, jo mēs bieži vien manuāli aizmirstam palielināt tvaika jaudu nosūcējam, līdz atjēdzamies, ka visa virtuve dūmos.

Man gadās gatavošanas procesā, piemēram, aizmirst, ka esmu uzlicis karsēties pannu; ja tvaika nosūcējs sāk jaudīgāk strādāt, atceros, ka uz virsmas kaut kas notiek.

Tiem, kam notiek līdzīgi, šī funkcija varētu būt glābējs. Vispār gatavot ar tvaiku ir tas, kas man patīk. Electrolux tvaika cepeškrāsnij ir Steamify funkcija - cepeškrāsns automātiski pielāgojas tvaika iestatījumiem, nodrošina atbilstošu tvaika daudzumu īstajā brīdī. Ēdiens, kas gatavots ar tvaiku, ir daudz garšīgāks.

Vai proti cept arī kūkas? Kas bijis tavs lielākais izaicinājums desertu pasaulē?

Kaspars Virsnītis: Pēc tehnikuma pabeigšanas, kļūstot par pārtikas tehnologu, Lielvārdē atvēru savu konditoreju, apgādāju vietējos veikalus ar kūkām un bulciņām. Tā ir mana specialitāte - kūkas, bulciņas, deserti.

Napoleonus cepu kilometriem garus. Lielākais izaicinājums ir pieturēties pie precīzas receptes, jo es esmu improvizators, taču kūkām patīk precizitāte.

Vai ēdiens ir mīlestība?

Kaspars Virsnītis: Mūsu ģimenē ēdiens ir mīlestības valoda. Mums patīk ēst gardu ēdienu, mums patīk satikties ar draugiem un kopā gatavot ēdienu. Es nedrīkstu virtuvē būt dusmīgs, jo tad nekas labs tur nesanāk - kaut kas piedeg, aizmirstu pievienot kādu sastāvdaļu. Ja noskaņojums ir labs, viss izdodas lieliski.

Ar ēdienu es parādu, ka man rūp, ka mīlu, tad jau laikam sanāk, ka ēdiens ir mīlestība.

 Dzīve ir garda, jo..... 

Kaspars Virsnītis: ... jo pārsteigumu pilna. Ēdiens mēdz pārsteigt ar savām garšu niansēm un dzīve tāpat.

Kaspara Virsnīša recepte "Pildīti āboli"

Ko iesākt ar visiem tiem āboliem, kurus sievas mamma salikusi maisā un atsūtījusi uz Rīgu? Piepildīt, izcept, apēst un saprast, ka šie ir labākie ceptie ābolu, kādi jebkad ēsti.

Receptei iedvesmoja @electrolux virtuves tehnika, kur indukcijas virsma bezvadu režīmā savienojas ar tvaika nosūcēju, pateicoties Hob2Hood®️ funkcijai.

➡️Kā tas notiek? Es gatavoju, un tvaika nosūcējs automātiski noregulē iestatījumus, gādājot par labāko nosūkšanu, pamatojoties uz plīts virsmas jaudas iestatījumiem. Bam! Jo vairāk tvaiku, jo jaudīgāk darbojas tvaika nosūcējs, turklāt pats.

➡️Tvaika cepeškrāsnī izmēģināju Steamify funkciju - cepeškrāsns pielāgojas tvaika iestatījumiem un rada tvaiku, kad visvairāk nepieciešams. Gatavot ar tvaika funkciju ir forši, jo ēdienam saglabājas bagātīga garša un uzturvērtība.

RECEPTE:

🍎4 krietniem āboliem izgrebiet vidu ar visu serdi, lai ir vieta, kur ietilpt pildījumam.

🍎Gatavojam pildījumu - 60g sviesta pievienojam aptuveni 80g gabaliņos sagrieztas dateles, 1/4 glāzes mandeļu pārslu, 2 ēd.k. brūnā cukura, 1 ēd.k. rīvēta ingvera, rīvētu miziņu no 1 apelsīna. Kā to dara? Paņemam apelsīnu un notrinam oranžo mizas daļu pret smalku rīvi. Visu samaisām viendabīgā masā.

🍎No pildījuma saveļam 4 bumbiņas un katru iepildām ābolā.

🍎Liekam ābolus karstumizturīgā traukā, lejam tajā 1/3 glāzes ūdens, 2/3 glāzes svaigi spiestas apelsīnu sulas, 4-5 krustnagliņas.

🍎Tips&tricks - ar nazi iegriežam ābolā vertikālas nelielas strīpas, sākot no ābola augšdaļas, lai tad, kad āboli cepsies, miza nesaplīstu pa vīlēm un āboli neizjuktu.

🍎Cepam ābolus 180 grādos, līdz tie mīksti, taču nav izjukuši, aptuveni 40 min.

🍏Gatavojam karameli - 100g brūnā cukura, es izmantoju Muskovado cukuru, pievienojam 60ml ūdens un ļaujam uzvārīties, maisot, lai cukurs izkūst. Uz lēnas uguns vārām aptuveni 10 minūtes, līdz ūdens iztvaikojis. Karameli lejam uz cepampapīra, ļaujam atdzist, sastingt, tad salaužam gabaliņos.

🍏Uzputojam 300ml saldā krējuma ar drusciņu cukura, pievienojam karameli, kārtojam to pāri ceptiem āboliem, kuri padzisuši. Neganti mielojamies!

Vairāk par "Electrolux" cepeškrāsnīm uzzini te! Sapņu cepeškrāsni izvēlies te.