Jau šonedēļ Bundestāga vēlēšanās izšķirsies, kāda politiskā nākotne gaida Vāciju. Skaidrs ir viens - Angela Merkele neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta atstās kancleres amatu, kurā atradās 16 gadus. Daudziem nepamanīts būs palicis fakts, ka pēdējo pusotru mēnesi Merkele veltījusi valstīm abās Eiropas Savienības austrumu robežas pusēs. Viņa tai skaitā atvadījusies no Lietuvas prezidenta un Igaunijas premjerministres, tomēr ar latviešiem šāda tikšanās nav notikusi.

"Nord Stream 2" kā strīdus ābols starp Vāciju un Austrumeiropu

Austrumvācijā uzaugusī Merkele vienmēr ir bijusi ieinteresēta ar postpadomju telpu saistītajos jautājumos, taču austrumeiropieši viņas laikā pieņemtos lēmumus ne vienmēr vērtē pozitīvi. Spilgts piemērs - šomēnes pabeigtais gāzesvads "Nord Stream 2", kas Krieviju pār Baltijas jūru savieno ar Vāciju. Kamēr Austrumeiropa iebilda, ka "Nord Stream 2" ir Kremļa ģeopolitiskais projekts ar mērķi mazināt reģiona enerģētisko neatkarību un atņemt Ukrainai ieņēmumus no tranzīta, Vācija to klasificēja kā komerciālu ieceri, kurā nav pamata politiski iejaukties.

"Nord Stream 2" projekts tika sākts 2015.gadā, kad visiem vēl labā atmiņā bija gadu iepriekš notikušais Krievijas iebrukums Ukrainā un Krimas okupācija. Vācija atradās neērtā pozīcijā - Krievija ar lēmumiem "Nord Stream 2" sakarā bija apmierināta, savukārt Vācijas sabiedrotie Eiropā un ASV to kritizēja. Šī dinamika atkal bija redzama augusta beigās, kad Merkele vispirms devās uz Kremli pie Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina, bet divas dienas vēlāk Kijevā viesojās pie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska.

Lai arī Merkele pie Putina ieradās zīmīgā datumā - 20.augustā, kad apritēja tieši gads kopš Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanas -, tomēr tikšanās noritēja salīdzinoši draudzīgā noskaņā, taču bez izrāvieniem svarīgos jautājumos, tai skaitā par ilgtermiņa garantijām, ka pēc "Nord Stream 2" pabeigšanas turpināsies gāzes tranzīts caur Ukrainu.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X