Precizēs grozījumus par neārstējami slimu pacientu tiesībām atteikties no atdzīvināšanas

Viens no grozījumu virzītājiem, komisijas priekšsēdētājs Andris Skridre (AP) skaidroja, ka grozījumi paredz, ka cilvēki ar neārstējamu slimību var iepriekš izlemt, ka, ja viņam apstāsies sirdsdarbība vai elpošana, tad attiecībā uz viņu netiek veikti atdzīvināšanas pasākumi.

Tas nozīmē, ka šie cilvēki jau iepriekš varētu norādīt, ka šādās situācijās atsakās no iespējas tikt pieslēgtiem mākslīgajai plaušu ventilācijai vai citām ierīcēm, skaidroja Skride.

Komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Ilze Šķiņķe norādīja, ka VM konceptuāli atbalsta šāda regulējuma nepieciešamību pasīvajai eitanāzijai un ministrija ir gatava strādāt pie tā uzlabošanas.

Latvija Ārstu biedrība (LĀB) biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece norādīja, ka kopā ar Latvijas Anesteziologu un reanimācijas asociāciju kopš 2019.gada ir strādāts pie attiecīga atteikšanās no atdzīvināšanas pasākumiem mehānisma izstrādes.

Vairāku apspriešanā iesaistīto institūciju, arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve norādīja uz to, ka likumprojektam nepieciešami vairāki precizējumi un uzlabojumi.

Komisija vienojās līdz oktobra vidum aicināt apkopot viedokli nepieciešamajiem precizējumiem no VM, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas. Pēc tam, oktobrī vai novembrī, komisija plāno atgriezties pie lemšanas par konceptuālu atbalstu grozījumiem pirmajā lasījumā.