Pirmajos nacistu okupācijas mēnešos Otrā pasaules kara laikā daudzās Eiropas lielākajās pilsētās tika rīkoti pret ebrejiem vērsti gājieni, norisinājās antisemītiski incidenti un nereti vietējie iedzīvotāji veica slaktiņus un grautiņus jeb žargonā – pogromus. Lietuvas pilsēta Kauņa bija viena no šīm pilsētām, kurā norisinājās prātam neaptveramais nežēlības uzvaras gājiens.

Slaktiņš Lietūkis garāžās patiesībā tika veikts, vēl pirms nacisti bija ierīkojuši savu pārvaldi, un tajā tika publiski pazemoti un nogalināti 40 līdz 60 cilvēki. Sākumā ebrejiem lika pēcpusdienā savākties garāžu laukumā Vitauta prospektā 43, kas atradās pašā pilsētas centrā. Tur pūļa ielenkumā viņi tika pazemoti un nogalināti ar visai barbariskām metodēm – kāds ar lāpstas sitienu pa galvu, cits ar metāla stieņa triecienu.

Lietuviešu bērni tika celti uz pleciem, lai labāk varētu vērot asiņainās ainas, kuras kāds vācu virsnieks vēlāk aprakstīja kā visšaušalīgāko notikumu, kuru viņš ir pieredzējis divos pasaules karos.

Vienā no daudzajām slaktiņa fotogrāfijām redzams blonds, aptuveni 25 gadus vecs vīrietis, kurš, atbalstījies pret koka vāli, atvelk elpu. Pie viņa kājām guļ piecpadsmit vai divdesmit mirstoši cilvēki vai jau līķi. Vīrieša sejā jaušams nogurums, tomēr pāri visam – lepnums.

“No šļūtenes nemitīgi tecēja ūdens, notekcaurulē aiznesot asinis. Dažus metrus aiz šī vīrieša stāvēja kādi divdesmit apbruņotu civilo iedzīvotāju apsargāti vīri, kuri mēmā klusumā gaidīja nežēlīgo izrēķināšanos. Pēc paviršas norādes uz priekšu iznāca viens no vīriem un dzīvnieciskā manierē tika nosists ar koka vāli. Pēc katra vāles belziena sekoja pūļa gaviles. Kad līķu skaits pie vīrieša kājām bija sasniedzis piecdesmit, viņš paņēma akordeonu, uzkāpa uz līķu kaudzes un spēlēja Lietuvas nacionālo himnu,” liecināja vācu virsnieks.

Komentāri (7)
CopyLinkedIn Draugiem X